2015.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju, kas ir par 15 400 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Iedzīvotāju skaits 2014.gadā saruka lēnāk - kritums par 0,77% - nekā 2013.gadā, kad skaits samazinājās par 1,10%. Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 600 cilvēkiem). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4700.
Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3300, Vidzemē – par 2900 un Zemgalē – par 2700. Iedzīvotāju skaits saruka visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).
Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā.
No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.
2014.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8700 (2013. gadā – 14 200), un dabiskās kustības rezultātā – par 6700 (2013. gadā – 8100).
No citām valstīm ieradās 10 300 (par 2100 vairāk nekā 2013. gadā), no tiem 65% bija Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezās Latvijā. Salīdzinot ar 2013.gadu, emigrantu skaits samazinājās par 3,5 tūkst. (2014. gadā emigrēja 19 000).
Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā bērnu un jauniešu skaits (līdz 14 gadu vecumam) pieaudzis par vairāk nekā 3300, veidojot 15% no iedzīvotāju kopskaita 2015.gada sākumā (2014. gada sākumā – 14,7%).
Arī iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma (62 gadi un vairāk), pieauga par 1700. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,7% 2014. gada sākumā līdz 23,0% 2015. gada sākumā. Jāatzīmē, ka 2014. gadā galvenokārt emigrācijas dēļ darbspējīgo iedzīvotāju skaits turpināja samazināties – par 20,4 tūkst. jeb 1,6%.
2014. gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: poļi – par 2,1%, baltkrievi – par 2,0%, krievi – par 1,5% un latvieši – par 0,4%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis no 61,4% 2014. gada sākumā līdz 61,6% 2015. gada sākumā.
Kopš 2011. gada pieaug noslēgto laulību skaits uz 1000 iedzīvotāju – no 5,2 laulībām 2011. gadā līdz 6,3 laulībām 2014. gadā. Samazinās šķirto laulību skaits – attiecīgi no 4,0 līdz 3,1 uz 1000 iedzīvotāju. 2014. gadā Latvijā piedzima 21 800, bet nomira 28 500 cilvēku. Jau trīs gadus pēc kārtas Latvijā vērojams dzimstības kāpums. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotāju pieauga no 9,1 2011. gadā līdz 10,9 – 2014. gadā. Mirstība saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pagājušajā gadā turpināja samazināties zīdaiņu mirstība – miruši 83 bērni pirmajā dzīves gadā.
Ja 2011. gadā Latvijā bija 6,6 mirušie zīdaiņi uz 1000 dzīvi dzimušo, tad 2014. gadā to skaits sarucis līdz 3,8.
