Daudzi cilvēki neatzīstot savas problēmas, kā arī neapmeklē psihiatriskās aprūpes ārstniecības iestādes finansiālu problēmu dēļ, piemēram, līdzekļu trūkums ir šķērslis cilvēkiem ar psihiskām slimībām un uzvedības traucējumiem mērot ceļu līdz ārstniecības iestādei, teica viņa.
GVVA direktors Jānis Buģins grāmatas priekšvārdā uzsvēris nepieciešamību mainīt sabiedrības attieksmi pret personām ar garīgām slimībām. Pēc viņa domām, sabiedrībā izplatītā psihiatrijas pacientu stigmatizācija, diskriminācija un sociālā izolācija ir iemesli, kāpēc cilvēki izvairās vērsties ārstniecības iestādēs.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas apkopotajiem datiem, pasaulē 450 miljoniem cilvēku ir psihiskas un neiroloģiskas slimības un uzvedības traucējumi, bet ceturtajā daļā ģimeņu kādam ģimenes loceklim ir psihiska slimība.
No psihiatriskajiem pacientiem Latvijā vadošo vietu ieņem cilvēki, kuriem ir organiski psihiski traucējumi, - 23,6%, šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi - 28,3%, garīgā atpalicība - 23% pacientu.
Pērn par 14% pieaudzis pacientu skaits ar neirotiskajiem un ar stresu saistītajiem traucējumiem, bet par 2,5% pieaudzis pacientu skaits ar garastāvokļa jeb afektīviem traucējumiem.
Izdevums liecina, ka pašnāvību Latvijā pērn izdarījuši 564 cilvēki, bet 1993 gadā notikušas 1100 pašnāvības un Latvija joprojām atrodas vienā no pirmajām vietām pēc pašnāvību skaita. Mirstība no pašnāvībām vīriešu vidū atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā ir augstāka nekā starp sievietēm.
Pērn Rīgā vien noticis 321 pašnāvības mēģinājums, liecina izdevumā apkoptie dati.
Līdz ar to statistikas dati apliecina iepriekš izskanējušās ziņas, ka pašnāvība ieņem pirmo vietu starp vardarbīgas nāves iemesliem, apsteidzot ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.
Ozola uzsver, ka psihiski slimas personas Latvijā, saņemot psihiatrisko ārstēšanu, ir atbrīvotas no pacienta iemaksas. Ar šizofrēniju un epilepsiju slimojošajiem pacientiem valsts kompensē medikamentus pilnā apjomā, bet kopš pērnā gada noteiktas arī pacientu grupas, kas saņem zāles ar 75% kompensāciju. Viņa norāda, ka daļa pacientu nav spējīgi segt arī 25% lielo līdzmaksājumu par medikamentiem.
Statistika liecina, ka 13% pacientu Latvijā ar garīgās veselības traucējumiem nodarbināti algotā darbā, no invaliditātes pensijas pārtiek 30,2%, citu cilvēku apgādībā dzīvo 25,9%, bet no vecuma pensijas pārtiek 12,3% pacientu.
Pērn Latvijā bija 243 psihiatri, gada beigās darbojās astoņas psihoneiroloģiskās slimnīcas un trīs psihiatriskās nodaļas citās slimnīcās, kā arī ambulatorās nodaļas un psihiatru privātprakses.
Ozola stāsta, ka, tāpat kā citās nozarēs, arī psihiatrijā Latvijā vērojams ārstu un vidējā medicīniskā personāla trūkums. Nepietiekams nodrošinājums ar ergoterapeitiem, psihologiem, sociālajiem darbiniekiem.
Statistikas gadagrāmatu "Garīgās veselības aprūpe Latvijā, 2005" sagatavojusi un izdevusi GVVA. Tās teksts pieejams arī GVVA mājaslapā. Izdevumā iespējams iepazīties arī ar GVVA 2005.gada darbības pārskatu.
Izdevumā, kas veidots kā statistiski analītisks apskats, apkopoti garīgo veselību valstī raksturojoši dati, pacientu sociālie raksturojumi, kā arī informācija par garīgās veselības aprūpes nodrošinājumu un pieejamību Latvijā.