Aizsardzības ministrijai (AM) vajadzētu apsvērt iespējas nosūtīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālu un vienības dalībai miera uzturēšanas misijā Ukrainā gadījumam, ja šāda operācija tiktu apstiprināta, teikts pēc Aizsardzības ministrijas (AM) pasūtījuma veiktajā Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumā "NATO valstu reakcija uz karadarbību Ukrainā un izmaiņas to rīcībpolitikā".
Pētījumā secināts, ka Ukrainas krīze atklājusi atšķirības NATO dalībvalstu vidū, kas savukārt rada jautājumus par konkrētiem dalībvalstu drošības veicināšanas pasākumiem, kā arī alianses stratēģiskās vīzijas vienotību ilgtermiņā. Stratēģiskās situācijas maiņa ir arī atklājusi vairākas alianses dalībvalstu vājības, tai skaitā militāro spēju deficītu, Eiropas lielvaru atturību uzņemties centrālo lomu kontinenta aizsardzības politikas veidošanā un dalībvalstu vilcināšanos sasniegt NATO noteikto aizsardzības budžeta tēriņu līmeni.
Tāpat būtisks izaicinājums NATO vienotai nostājai un rīcībai ir draudu spektrs, ar kādu NATO valstīm nākas saskarties vienlaikus. Līdztekus Ukrainas konflikta sekām atsevišķas NATO valstis ir sākušas aktīvu karadarbību pret "Islāma valsti", turklāt šajā konfliktā iesaistītie, līdzīgi kā Baltijas valstis attiecībā uz Krievijas draudiem, vēlētos redzēt visu dalībvalstu atbalstu. Taču, ņemot vērā pēdējā desmitgadē veiktās bruņoto spēku reformas un nepietiekamos NATO valstu aizsardzības budžetus, praktiska atbalsta iespējas no visām dalībvalstīm ir visumā ierobežotas, norāda pētījuma autori.
Pētījumu autori norāda, ka NATO dalībvalstu atšķirīgā reakcija uz notiekošo Ukrainā, visticamāk, tuvākajā laikā izslēdz jebkādu alianses paplašināšanos. Galvenais iemesls šādām prognozēm ir neparedzamā Krievijas pretreakcija un tās divpusējās saites ar Eiropas valstīm.
Alianses dalībvalstis skaidri apzinās, ka Krievijas iespējas radīt jaunus reģionālus konfliktus, tādējādi vēl vairāk destabilizējot drošības situāciju, ir pārākas par ES un NATO spējām tos novērst vai likvidēt. Šī brīža drošības problēmu sakne bieži tiek saistīta ar lēmumu uzņemt aliansē Baltijas valstis.
Pētījuma gaitā izdarītie secinājumi norāda, ka Krievijas lietoto instrumentu arsenāls Eiropas valstīs ir ļoti plašs, un Eiropas valstis tos ņem vērā savas reakcijas formulēšanā pēc Ukrainas krīzes izcelšanās. Šis faktors īpaši ir attiecināms uz pragmatiski balansējošās grupas valstīm, kuru rīcībpolitiku raksturo priekšrokas došana ekonomisko saišu saglabāšanai ar Krieviju tā vietā, lai veidotu vienotu atbildi ar solidaritātes, konstruktīvi integrējošās un apņēmības rīcībpolitikas grupu valstīm.
Par bīstamu tendenci var uzskatīt atsevišķu valstu vēlēšanos normalizēt attiecības ar Krieviju jau tagad, ignorējot ne tikai Krievijas pārkāptos starptautiskos likumus, bet eksistenciālos draudus, par kuriem aktīvi atgādina apņēmības grupas dalībnieces. Lai veicinātu kopīgas izpratnes un saliedētības veidošanu, pētījuma autori iesaka - Latvijai nepieciešams uzturēt aktuālu diskusiju un skaidrot NATO dalībvalstu rīcībpolitikas iespējamo pretrunu potenciālās sekas ne tikai uz ES un NATO austrumu robežvalstu stabilitāti, bet alianses ilgstpējību kopumā.
Pētījumā norādīts, ka joprojām nepieciešams uzturēt alianses politiskā līmeņa diskusijās Ukrainas, kā arī Gruzijas iespējamo tuvināšanos NATO. Savukārt Latvijai līdztekus iesaistei ES organizētajos Ukrainas attīstības mehānismos un iniciatīvās būtu jāapsver iespēja piedalīties Lielbritānijas vai ASV organizētās Ukrainas Bruņoto spēku militārās apmācības iniciatīvās Ukrainā.
"Pirmkārt, šāda rīcība demonstrētu Latvijas apņemšanos sniegt praktisku ieguldījumu kopējā Eiropas drošībā, otrkārt, tas radītu apstākļus ciešākas militārās sadarbības veidošanai ar valsts stratēģiskajiem partneriem - ASV un Lielbritāniju. Turklāt AM laicīgi vajadzētu apsvērt iespējas nosūtīt NBS personālu un vienības dalībai miera uzturēšanas misijā Ukrainā gadījumam, ja šāda operācija tiktu apstiprināta," pauž pētījuma autori.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
