Pētījumā pēc dažādiem kritērijiem novērtēta Eiropas dalībvalstu ārpolitika. Dalībvalstis dažādos aktuālos Eiropas ārpolitikas dienas kārtības jautājumos iedalītas trīs kategorijās - "līderi", "atbalstītāji" vai "slaisti".
Pēc pētījuma autoru sadalījuma „Līderi” ir devuši nozīmīgāko ieguldījumu noteiktu jautājumu risināšanā, kamēr „slaisti” nespēj vai nesniedz savu ieguldījumu Eiropas politikas veidošanā, traucē vai pat bloķē to. Līderu grupā iekļauta Vācija, Lielbritānija, Francija un Zviedrija, kamēr lielāko slaistu grupai pieder Grieķija, Rumānija, Spānija un Latvija.
Vienīgais ES ārpolitikas aspekts, kurā Latvija ir tikusi atzīmēta kā līderis, ir atbalsts vīzu liberalizācijai ar ES austrumu kaimiņiem Moldovu, Ukrainu un Krieviju. Savukārt pie slaistiem Latvija ir pieskaitīta šādos jautājumos: ES stratēģiskā dialoga veidošana ar Ķīnu; cilvēktiesību aizstāvība Ķīnā; līdzdalība kopīgajos NATO un ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas projektos; spiediena izdarīšana uz Baltkrieviju ar mērķi sekmēt Lukašenko režīma liberalizāciju; atbalsts kopīgai nostājai attiecībā pret marķējuma ieviešanu Izraēlas okupētajās teritorijās ražotajiem produktiem.
Latvijas piederība neaktīvo valstu grupai ir piedzīvojusi ievērojamas saturiskas izmaiņas, jo pagājušā gada ziņojumā Latvija tika ierindota pie slaistiem galvenokārt pateicoties vājam atbalstam tiesiskumam, cilvēktiesībām un demokrātijai ES austrumu kaimiņvalstīs; zemai interesei par bada problēmu un krīzēm Āfrikas valstīs; attīstības sadarbībai atvēlētā finansējuma ievērojamam sarukumam. Nevienā no šiem jautājumiem 2013. gada ziņojumā Latvija vairs nav tikusi pieskaitīta pie slaistiem. Tiesa gan, atsevišķas vērtēšanas kategorijas ir tikušas nedaudz izmainītas, lai tās precīzāk atspoguļotu dažādas starptautisko attiecību aktualitātes.
Komentējot Latvijas situāciju, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks – politiskais direktors Andrejs Pildegovičs atzina: „Baltijas valstu diplomātu izvirzīšana augstos ES amatos apliecina, ka Baltijas diplomāti ir gatavi kļūt par ES ārpolitikas veidotājiem. Tā piemēram, Lietuvas bijušais ārlietu ministrs Vigauds Ušackas (Vygaudas Ušackas) kļuvis par ES delegācijas vadītāju Maskavā, savukārt Latvijas diplomāts Pēteris Ustubs kļuvis par ES Ārējo attiecību dienesta Rietumu un Centrālās Āfrikas direktoru, - esam līdztiesīgi spēlētāji ES ārpolitikas elitē." Komentējot Latvijas novērtējumu pētījumā, A.Pildegovičs atzina, ka nevar viennozīmīgi piekrist negatīvajam novērtējumam, jo katrai valstij ir savas prioritātes un arī ieguldījums ārpolitikas attiecību īstenošanā, kas netiek atspoguļots kopējā vērtējumā.
Savukārt atklājot pētījuma prezentāciju, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga norādīja, ka ikgadējs ES ārpolitikas novērtējums ļauj sekot dažādu ES ārlietu jautājumu attīstībai gadu no gada. ""Eiropas ārpolitikas vērtējums" ļauj novērtēt viena globāla spēlētāja attiecības ar citiem globāliem spēlētājiem. Mēs varam novērtēt ES ietekmi pasaules politikā, novērtēt, vai, pārstāvot savas intereses, ES spēj darboties vienoti." V.Vīķe - Freiberga salīdzināja ES novērtējumu globālajā ekonomikā un politikā, norādot, ka ekonomikā ES bieži tiek salīdzināta ar milzi, kamēr ārpolitikā tā vairāk līdzinās pundurim. "Tikai vienota rīcība ļaušot Eiropai pastāvēt par savām vērtībām," norādīja bijusī Valsts prezidente.
Diskusiju par pētījumu Latvijā organizē Eiropas Ārlietu padome, Latvijas Politologu biedrība, "Sorosa fonds - Latvija" un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
