Pētniece Māra Laizāne, prezentējot pētījumu, skaidroja, ka Latvijas vēsturi mazākumtautību skolēni vērtē drīzāk kā propagandas, ne izziņas un patiesas pētniecības disciplīnu.
Runājot par mazākumtautību jauniešu informatīvo telpu, Laizāne norādīja, ka viņi personīgo informācijas telpu veido ziņu kombinācija no tām, kuras viņi iegūst skolā, un tām, ko viņi uzzina mājās. Mazākumtautību skolēnu galvenais informācijas ieguves avots ir internets, tostarp Latvijas krievu valodas interneta ziņu portāli. Pētījumā jaunieši uzsver nepieciešamību kritiski attiekties pret ziņu avotiem un tos pārbaudīt.
Mazākumtautību jaunieši īpaši atsvešinās no politiskā procesa Latvijā, politiku vērtējot kā netīru, korumpētu jomu, savukārt politiķus - par personām, kuras neinteresē iedzīvotāji. Būtiska daļa jauniešu izrāda pilnīgu intereses trūkumu par politiku.
Kā savu politisko izvēli vairums balsstiesīgo definē "Saskaņas centru", taču pret to izturas neviennozīmīgi. Viņi neatbalsta, ka šis spēks netiek ņemts valdībā, bet vienlaikus šaubās, vai tas spēs pilnvērtīgi piedalīties varas darbā vai tikai nodarbosies ar etnisko politiku.
Vienotības sajūtu ar latviešiem mazākumtautību skolēni izjūt kopīgos pasākumos, svētkos un sporta panākumus. Secināts, ka vienotības sajūta ar latviešiem veidojas nepolitiskos, nacionālos pasākumos. Turklāt novērots, ka atsevišķa, nošķirta abu etnisko grupu sadzīve skolēnu vecumā galvenokārt novērojama Rīgā.
Mazākās pilsētās jaunieši ir daudz biežāk saskārušies ar otras etniskās grupas pārstāvjiem. Gadījumos, kad mazākumtautību skolēniem ir bijusi saskarsme, piemēram, interešu izglītībā vai skolēnu apmaiņā ar latviešu skolēniem, vērojams ievērojami niansētāks vērtējums par latviešiem kā grupu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
