Straujo optimisma rādītāju kritumu radījuši trīs pamata faktoru kritumi - cilvēku priekšstats, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide drīzāk pasliktināsies, būs grūtāk atrast darbu un drīzāk samazināsies ienākumi.

"Pēdējos mēnešos ir notikusi viena būtiska izmaiņa. Latvijā izveidojusies identiska situācija kā Lielbritānijā un ASV – optimismu sāk noteikt pārliecība par paša spēkiem un varēšanu," uzskata "Data Serviss" vadītājs Gatis Bolinskis.

Bolinskis uzskata, ka neprātīgais patēriņš ir beidzies, jo cilvēki arvien mazāk cer, ka viņu situācija uzlabosies tāpēc, ka strauji aug ekonomika un ir viegli pieejamas darba vietas. "Patēriņš kļūs daudz racionālāks un pārdomātāks, no kā iegūs tie uzņēmumi, kuri piedāvā funkcionālas lietas, produktus un pakalpojumus par adekvātu cenu. Tai pat laikā samazināsies to produktu patēriņš, kurš balstīts uz principu – "visi tā dara". Piemēram, automašīnu, modes preču, modernākās sadzīves tehnikas iegāde," skaidro Bolinskis.

Optimisma indekss ir daļa no patērētāja noskaņojuma indeksa, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem ekonomikas indikatoriem, kas norāda, cik labi ekonomika attīstās un kādas ir tās nākotnes prognozes. Piemēram, ASV Centrālā Banka, nosakot procentu likmes, ņem vērā arī patērētāju noskaņojuma indeksu, norāda Bolinskis. Optimisma indeksu izmanto, lai noteiktu izmaiņas patērētāju uzvedībā un prognozētu situācijas attīstību nākotnē – tā uzlabosies, nemainīsies vai arī pasliktināsies. Dati par patērētāju noskaņojumu tiek izmantoti kā būtisks informācijas avots, jo ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar viņu gatavību pirkt preces un pakalpojumus.