Savukārt 71,9% Latvijā mītošo krievu atzinuši, ka izjūt teritoriālo piederību Latvijai.
Pētījuma dati liecina, ka piederību Latvijai izjūt 82,8% latviešu, un tikpat liels daudzums latviešu izjūt piederību pilsētai, kurā viņi dzīvo. Savukārt piederības sajūta Baltijai ir 19,9% latviešu, 20,2% krievu un 21,9% citu tautību iedzīvotāju. Piederību Eiropai pauduši 21,2% latviešu, 20,6% krievu un 17,1% citu tautību Latvijas iedzīvotāju.
Interesanta saikne vērojama starp indivīda ienākumiem un viņa teritoriālo piederības sajūtu. Izteiktāka lokālā identitāte ir cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem, proti, 120 līdz 200 latiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī. Cilvēki ar vidējiem ienākumiem biežāk minējuši piederības sajūtu savai tuvākajai apkārtnei, pilsētai, reģionam un Latvijai. Savukārt gan zemāku, gan augstāku ienākumu grupās lokālās piederības sajūta ir vājāk izteikta, taču Eiropas identitāti visbiežāk atzinuši cilvēki no augstāko ienākumu grupas, proti, virs 201 lata mēnesī uz vienu cilvēku.
Zepa secināja, ka piederības sajūta savam pagastam vai pilsētai lielā mērā ir atkarīga no cilvēka labklājības - ja tā ir vairāk vai mazāk apmierinoša, indivīds jūtas vairāk saistīts ar savu dzīvesvietu.
Runājot par attieksmi pret pilsoniskajām vērtībām atkarībā no respondenta tautības, 87,7% aptaujāto latviešu atzinuši, ka labam pilsonim nozīmē ievērot likumus un noteikumus, 76,6% par svarīgu uzskata nodokļu maksāšanu, 77,6% uzskata, ka ir jābūt informētam par sabiedrībā notiekošo, 79,3% uzskata, ka ir jāpiedalās vēlēšanās.
73,5% latviešu domā, ka labi pilsoņi aktīvi iestātos pret korupciju, 63,7% palīdzētu tiem, kas dzīvo sliktāk, bet 40,1% paliktu dzīvot Latvijā ekonomiskās krīzes apstākļos. Līdzīgs viedoklis par labu pilsoni ir arī krievu tautības cilvēkiem.
Pētījumā iegūtā informācija liecina, ka nepieciešamību prast latviešu valodu atbalsta 93,1% latviešu, 72,2% krievu un 76% citu tautību cilvēku. Latvijas karoga krāsas patīk 87,2% latviešu un 71,5% krievu. Krasākas atšķirības vērojamas attiecībā uz Latvijas himnas uztveri - saviļņojumu par himnu atzinuši 71,3% latviešu, 39,3% krievu un 46,3% citu tautību iedzīvotāju.
Izdevums "Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja" sniedz jēdziena "nacionālā identitāte" skaidrojumu un parāda, ar ko tā atšķiras no citām identitātēm, kāpēc tā ir tik nozīmīga gan indivīdam, gan valstij.
Skaidrojot nacionālo identitāti, analizēta arī pilsoniskā un etniskā nacionālisma mijiedarbība valstiskās piederības veidošanās procesā. Īpaša uzmanība pievērsta vēsturiskajai atmiņai, tostarp salīdzinot latviešu un krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas atšķirības.