SPKC speciālisti, kuri veic ērču aktivitātes monitoringu, novērojuši, ka ērču daudzums pļavās uz vienu kilometru taisnā līnijā ir no 80 līdz 150 ērcēm.
"Jāņu zāles aizaugušās, nekoptās pļavās un krūmājos labāk neplūciet," brīdina SPKC speciālisti.
SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka no šā gada janvāra līdz 19.jūnijam reģistrēti 46 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu. Iepriekšējos gados, attiecīgajā laika periodā, Latvijā vidēji tika reģistrēti 24 ērču encefalīta saslimšanas gadījumi. Vidējais saslimušo vecums, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir 43 gadus veci cilvēki, no tiem jaunākajam pacientam ir divi gadi, vecākajam 83 gadi. Lielākā daļa saslimušo reģistrēti Latgales un Vidzemes reģionos, kā arī Pierīgā un Rīgā.
Ērču sugu monitorings jeb aktivitātes un inficētības periodiski novērojumi siltajā gadalaikā Latvijā tiek veikti jau no 1973.gada, kas ļauj noteikt ērču aktivitātes sezonas sākumu un beigas, sezonālos ērču skaita pacēlumus un kritumus, kā arī salīdzināt vidējo ērču aktivitāti pa gadiem. Ērču relatīvais blīvums uz kilometru ar speciālu uzskaites metožu palīdzību tiek noteikts ne tikai mežos, bet arī krūmājos un pļavās.
Pēdējo 30 gadu laikā veiktie novērojumi pastāvīgajās ērču monitoringa vietās liecina, ka ērču aktivitātes līmenis kopš 1990.gadu vidus ir stabili pieaudzis. Savukārt pēdējos gadu desmitos nesakoptā Latvijas vide - gadiem nepļautas, ar krūmājiem aizaugušas pļavas un nekārtībā pamesti izcirtumi, varētu būt viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ievērojami veicinājuši ērču skaita pieaugumu Latvijā un līdz ar to arī saslimstību ar ērču pārnestajām slimībām, novēro SPKC.
Mediķi atgādina, ka vakcinācija ir efektīvākais aizsardzības līdzeklis pret ērču encefalītu, tomēr arī pret šo slimību vakcinētiem cilvēkiem, atrodoties dabā, jāievēro nepieciešamie pasākumi, jo iespējams inficēties ar citām ērču pārnestām infekcijām, pret kurām nav radīta vakcīna.
Kā papildu drošības pasākumu var lietot arī ērču atbaidīšanai domātos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots un ērce varēs nokļūt zem apģērba.
Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, pirms došanās mežā apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Lai ērces būtu iespējams pamanīt un laikus notraukt no apģērba, uzturoties dabā, vēlams valkāt apģērbu gaišā krāsā.
Pastaigas laikā ik pa brīdim jāapskata apģērbs, īpaši kājas, lai savlaicīgi ieraudzītu un notrauktu pa apģērbu rāpojošas ērces. Pēc pastaigas uzmanīgi jāpārliecinās, vai uz ķermeņa nav ērces, kā arī jāpārbauda mati.
Ja ērce tomēr piesūkusies, nepieciešams to izņemt pēc iespējas ātrāk. Ērču encefalīta vīrusu inficēta ērce var ievadīt koduma vietā uzreiz pēc piesūkšanās, bet risks inficēties ar citiem ērču pārnesto infekcijas slimību izraisītājiem ir augstāks, ja ērce ir ilgāk piesūkusies. Ērce jānoņem, nesaspiežot tās ķermeni, lai koduma brūcē neiekļūtu inficētas ērces iekšējais saturs. Pirms ērces izvilkšanas dezinficē vietu, kur tā piesūkusies. Ērces izvilkšanai izmanto smailu pinceti, ar ko satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni velk uz āru. Ja nav pieejama pincete, ap ērces snuķīti apsien stipru diegu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci.
Tāpat piesūkušos ērci nedrīkst piededzināt ar sērkociņu, cigareti, likt tai virsū benzīnu, eļļu, sviestu un citas nepiemērotas vielas, jo tās veicina ērces inficētā šķidruma izdalīšanos cilvēka ādā.
Pēc ērces izņemšanas koduma brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.