Foto: stock.xchng
Saeima otrdien atbalstīja vienoto valsts un pašvaldību darbinieku atalgojuma sistēmu, kurā augstākais atalgojums 1908 latu apmērā paredzēts premjeram un kura attieksies uz ministrijām, to padotības iestādēm, kā arī atsevišķu valsts algoto profesiju pārstāvjiem – policistiem, ugunsdzēsējiem, karavīriem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem.

Par vienoto atalgojuma sistēmu nobalsoja 63 deputāti, četri balsoja "pret", bet 19 atturējās.

Vienotā atalgojuma sistēma neattieksies uz Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, taču šīm iestādēm būs jāpublisko algu apmēri.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadībai, pašvaldībās nodarbinātajiem, neatkarīgajām iestādēm, kā Valsts kontrole un Valsts prezidenta kanceleja, tiesnešiem, prokuroriem, vispārizglītojošo skolu pedagogiem, augstskolu mācībspēkiem, atalgojums vienotajai atalgojuma sistēmai tiks pielīdzināts pēc būtības, bet to regulēs atsevišķos likumos vai noteikumos.

Piemēram, pašvaldību vadītāju augstākais iespējamais atalgojums būs aptuveni 1700 lati. Šādu atalgojumu varēs saņemt ikviens pašvaldības vadītājs neatkarīgi no pašvaldības lieluma, ja vien paši pašvaldības deputāti tā lems un finanses atļaus. Savukārt pārējo pašvaldības darbinieku atalgojums būs pakārtots pašvaldības vadītāja atalgojumam.

Vienotajā atalgojuma sistēmā pagaidām neiekļaus arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un brīvostu pārvaldes, kuru vadītāji līdz ar to varēs pelnīt vairāk kā premjers. Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka koalīcijas partijas pagājušajā nedēļā vienojās valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību pagaidām izņemt no vienotās atalgojuma sistēmas, un turpināt diskusijas par šo amatpersonu atalgojuma regulēšanas modeli pēc budžeta pieņemšanas.

Ārpus vienotās atalgojuma sistēmas būs arī Valsts prezidents, kura alga būs 2208 lati, tāpat elastīgāki atalgojuma noteikumi būs neatkarīgajās iestādēs - Valsts kontrolē, Valsts prezidenta kancelejā un Saeimas kancelejā. Šajās iestādēs amatu katalogs netiks precīzi samērots ar citu valsts iestāžu amatu katalogu, jo tās ir neatkarīgas iestādes, kas nav pakļautas izpildvarai. Līdz ar to šajās iestādēs nodarbināto atalgojumi tiks pielīdzināti valsts pārvaldes vienotās atalgojuma sistēmas atalgojumiem, bet nebūs iekļauti vienotā katalogā ar to, un algas darbiniekiem noteiks iestādes vadītājs.

Tāpat ārpus sistēmas paliks arī Latvijas Banka un FKTK, taču deputāti nolēma, ka šajās iestādēs nodarbināto amatu atalgojumiem būs jābūt publicētiem iestāžu mājas lapās internetā.

Vienotajā sistēmā būs iekļauti mediķi, policisti, ugunsdzēsēji, valsts drošības iestāžu darbinieki, kā arī karavīri.

Vienotā atalgojuma sistēma paredz, ka 2010. – 2011.gadā valsts un pašvaldību iestādēs netiks izmaksātas prēmijas, nebūs tā sauktā materiālā stimulēšana, nebūs atvaļinājumu pabalstu, tiesnešiem nemaksās bērnu piedzimšanas pabalstus trīs mēnešalgu apmērā, tiks samazināti atlaišanas pabalsti, kā arī vai nu samazināti vai atcelti citi maksājumi un pabalsti.

Vienotajā atalgojuma sistēmā neiekļausies arī tiesneši un prokurori, kuru atalgojums būs atvasināts no Augstākās tiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētāja atalgojuma, kas ir tāds pats kā premjeram.

Likums nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijām jānodrošina amatpersonu mēnešalgu atbilstību jaunajam likumam ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.aprīlim, savukārt Ministru Kabinetam līdz nākamā gada 31.martam jāizstrādā likumprojekti par valsts pārvaldes amatu katalogu un tā attiecināšanu arī uz pašvaldībām un likumprojektus par atalgojumu un sociālajām garantijām valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Savukārt līdz 2011.gada 1.janvārim valdībai jāiesniedz Saeimā likumprojektu par izdienas pensijām, bet 2011.gada 1.oktobrim, ja, izvērtējot šajā likumā noteiktā atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī, tas ir nepieciešams, — likumprojektu par grozījumiem šajā likumā vai citos likumos, kuru mērķis ir pārskatīt attiecīgo regulējumu vai pagarināt šā likuma pārejas noteikumos ietverto ierobežojumu darbību.

"Delfi" jau ziņoja, ka valdības izstrādātā vienotā valsts un pašvaldību darbinieku atalgojuma sistēma pēc iesniegšanas Saeimā izpelnījās asu kritiku – uz būtiskiem trūkumiem norādīja gan deputāti, gan Saeimas Juridiskais birojs. Plašākās diskusijas izraisīja jautājums par valsts un pašvaldību uzņēmumu vadības, LB, FKTK, policistu, karavīru, kā arī citu nodarbināto grupu iekļaušanu sistēmā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!