Vairāku gadu laikā Latgales pierobežā Kremļa propaganda nav mazinājusies, un daļa iedzīvotāju joprojām zina, kas ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet nezina, kas ir Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš, svētdien ziņo "Nekā personīga".
Raidījums uzbur raksturīgu ainu Latvijas pierobežai - uz jumta antenu mežs, un pie katra loga satelīta šķīvis – visi uztvērēji pavērsti Krievijas un Baltkrievijas virzienā un, nemaksājot ne santīma, par velti uztver kaimiņvalstis. "Baroti tikai ar Putina un Lukašenko cenzēto informāciju, cilvēki to uztver par baltu patiesību," secina raidījums.
Lai redzētu, vai ir kas mainījies, žurnālisti pēc četru gadu pārtraukuma atkal devušies uz kādām pierobežas mājām Dagdas novadā. No šīs vietas līdz Rīgai ir aptuveni 300 kilometri, līdz Krievijas robežai – ap 80, bet līdz Baltkrievijas – ap 30 kilometri.
Toreiz Vanagmāju sētā saimniece ļoti uztraucās, ka digitalizācijas dēļ nevarēs redzēt Latvijas kanālus. Pēc četriem gadiem viņa sagaida ar priecīgu ziņu – dēls esot sagādājis dekoderi. Pozitīvais piemērs ir arī Marija Urbāne, kura varējusi atļauties nopirkt dekoderi un skatās visu, ko vien vēlas. Arī tie, kuri var atļauties maksāt par satelītu vai kabeļu piedāvājumu, ir apmierināti. Tomēr šie pozitīvie piemēri ir drīzāk izņēmums, secinājis raidījums.
Vietējā pašvaldībā skaidro, ka šobrīd Latvijas kanālus skatās vēl mazāks skaits, nekā pirms četriem gadiem. Jo "tagad Latviju var uztvert tikai par maksu, bet Krieviju un Baltkrieviju – par velti".
"Varbūt, ka valdībai tomēr kaut kādā veidā būtu jāpieiet pie šīs pierobežas problēmas un tieši mūsu novads ir tas, kam visgarākā robeža ar Baltkrieviju. Un šis..kaut gan ja tā padomā, tad Baltkrievijā vispār kādi 10 km nav nekādas dzīvības no mūsu puses, tad iedomājieties, cik viņiem ir spēcīgs tas signāls , ka viņš pa visiem mežiem atnāk pie mums un mēs tomēr viņu redzam ļoti lielā teritorijā," saka Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure.
Šis ārzemju signāls esot vienīgais ziņu avots Elizabetei Strodei. Dekoderu Latvijas programmām viņa nevar atļauties un, lai arī latviete, televīzijas dēļ dzimto valodu esot jau aizmirsusi.
"Tā ir Baltkrievija. Tā arī ir Baltkrievija. Un vairāk arī nav, ko skatīties. Lukašenko bļauj un lamājas. Lai viņš lamājas! Viņam vismaz tur ir kārtība! Bet mums – kas?" saka Strode.
Viņas antena Rīgu neuztvēra arī pirms četriem gadiem. Vienubrīd esot solīts par velti piešķirt dekoderu, bet nekā. Vienīgā viņas saikne ar Latvijas politiku ir Rīgas mēra atsūtītais apsveikums 8.martā. Savukārt Naina Maslova atzinusi, ka gribētu redzēt Latvijas kanālus, ja vien būtu dekoderis.
Pirms četriem gadiem un arī tagad var konstatēt to pašu – tie, kuri pārsvarā skatās krievu kanālus, atbalsta arī Krievijas un Baltkrievijas politiku, secina raidījums.
Dagdas novada iedzīvotāja Natālija Čerņika uz jautājumu, ko domā par situāciju Ukrainā ir lakoniska - "nākuši pie varas bandīti Ukrainā tagad. Banderovieši. Ir noteikta cilvēku grupa, kam šī vara patīk – tas ir – zagļiem un tiem, kuri atbalsta viendzimuma laulības".
"Putinam ir taisnība! Taisnība!" viņa turpina. Zīmģi, ka vairākas pagasta iedzīvotāja tā arī nevarēja raidījumam nosaukt, kas patlaban ir Latvijas prezidents.
