"Šobrīd ir svarīgi atcerēties divas būtiskas lietas - pirmkārt, NATO ir jābūt spējai nodrošināt atbilstošu reaģēšanu operacionālai situācijai, un, otrkārt, nepieciešams raudzīties uz situāciju kopumā, kad paralēli NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanai Latvijā tiek izveidots NATO komandvadības štāba elements (NFIU), kā arī mūsu valstī atrodas mūsu ASV sabiedrotie. NATO lēmums par gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm nav mainīts. Nav pamata apšaubīt NATO Eiropas spēku virspavēlnieka vadītās un plānotās gaisa patrulēšanas misijas virs Baltijas valstīm nodrošināšanu", vērtējot izmaiņas NATO gaisa telpas patrulēšanas sastāvā, norāda Bergmanis.
Skaidrojot situācijas attīstību, Bergmanis norāda, ka 2014.gadā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, NATO sabiedrotās valstis pieņēma lēmumu palielināt patrulējošo lidmašīnu skaitu no četrām līdz astoņām. Šāds solis no sabiedroto puses tika veikts, ņemot vērā Krievijas pastiprinātās aktivitātes gaisa pārlidojumos gar Baltijas valstīm. Paralēli šim solim NATO atvēra papildu gaisa spēku bāzes Igaunijā un Polijā.
Daudzas NATO sabiedrotās valstis, solidarizējoties un reaģējot uz dažādiem aizsardzību pastiprinošiem elementiem, novirzīja 16 gaisa telpas patrulēšanas lidmašīnas virs Baltijas valstīm, lai gan militārais risinājums pilnībā īstenojams arī ar astoņām lidmašīnām, norādīja Bergmanis.
Laikā no septembra līdz decembrim gaisa patrulēšanu virs Baltijas valstīm veiks Ungārija un Vācija. Ungārija nodrošinās četras lidmašīnas Šauļu bāzē Lietuvā. Savukārt Vācijas četras patruļlidmašīnas atradīsies bāzē Igaunijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
