"Eiro ir jāievieš bez kavēšanās un jādefinē skaidrs datums, uz ko virzīties, jo tas nesīs Latvijai labklājību," sacīja centrālās bankas vadītājs, piebilstot, ka pievienošanās eirozonai ļaus Latvijai "piedalīties kopējā Eiropas politiskajā virtuvē un sēdēt pie viena galda ar esošajām dalībvalstīm".
Lata nomaiņā pret eiro pozitīvā būs vairāk nekā negatīvā. Uzņēmējiem samazināsies valūtas riski, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem būs vieglāk darboties brīvajā Eiropas tirgū, kredītlīdzekļi kļūs lētāki, bet kapitāla tirgus - likvīdāks, skaidroja LB prezidents, piebilstot, ka "Latvijai ir nepieciešama stabilitāte gan ekonomikā, gan politiskajos lēmumos".
Ātrāka eiro ieviešana atvieglos uzņēmēju iespējas darboties vienotajā Eiropas tirgū, būs iespēja piesaistīt finanšu līdzekļus ar zemākām procentu likmēm, kā arī patērētājiem būs iespēja izsekot cenu rašanos, uzsvēra finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).
Viņš tomēr akcentēja, ka svarīgi ir nesasteigt eiro ieviešanu, lai arī praktiski to būtu iespējams izdarīt pusotra gada laikā.
"Pēc pēdējiem notikumiem pasaulē paliek vairāk nekā skaidrs, ka nepieciešama stabilitāte. Valūtas riski un attiecību maiņa pasaules tirgos tikai norāda uz stabilas valūtas nepieciešamību," uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
Viņš norādīja, ka būtiski turpināt ievērot tos Māstrihtas kritērijus, kas līdz šim pildīti, bet vienīgais neizpildītais kritērijs - inflācija - jau uzrāda atdzišanas pazīmes.
"Latvijas valdībai nepieciešams skaidri un pārskatāmi virzīties uz šo stratēģisko mērķi - eiro ieviešanu, jo uzņēmējiem tas nesīs tikai pozitīvas tendences," uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Bērziņš. "Sabiedrībai nepieciešama skaidrība ap šo jautājumu, jo ilgāka vilcināšanās paver iespējas spekulācijām un sabiedrības bažām šajā nozīmīgajā jautājumā - kad tiks pāriets uz eiro."
AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs un Latvijas Kokapstrādes federācijas prezidents Juris Biķis norādīja, ka viņa uzņēmumam ir līgumi ar partneriem no dažādiem pasaules reģioniem. Lielākā daļa līgumu tiek slēgti eiro valūtā.
Arī kompānijas darbinieki vēlas, lai algas tiktu izmaksātas eiro, un "es šo ieviešanu redzu kā pašsaprotamu procesu", sacīja Biķis.
Viņš piebilda, ka eiro ieviešanu nedrīkst vilcināt, lai nerastos augsne spekulācijām. Turklāt sabiedrība vēlas, lai valdība skaidri definētu eiro ieviešanas datumus.
Savukārt sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir negatīvi noskaņoti pret eiro ieviešanu un trīs ceturtdaļas uzticas latam kā Latvijas nacionālai valūtai, informēja biznesa sociologs Aldis Pauliņš.
"Nepieciešams nošķirt nacionālo praksi no racionālās prakses, un jāuzsāk darbs ar sabiedrību," sacīja eksperts.
Viņš uzskata, ka sabiedrības viedokli var mainīt ar konkrētu piemēru palīdzību. "Valstis, kuras pārgāja uz eiro, piedzīvoja preču sadārdzināšanos par 0,2 procenta punktiem, pārējais notika ekonomisko procesu rezultātā," skaidroja Pauliņš.
Diskusijā izskanēja, ka eiro ieviešana Latvijā ir iespējama 2012.-2013. gadā.
Pagājušā gada pavasarī nu jau bijušais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) norādīja, ka pašreizējā situācijā Latvijā eiro varētu ieviest laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam.
Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai augstās inflācijas dēļ neizdosies eiro ieviest iepriekš plānotajā termiņā - 2008. gadā, iepriekš sacīja politiķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
