Piketētāji turēja rokās plakātus ar uzrakstiem "Esam pamatnācija bez valodas tiesībām. Labāk būt minoritātei", "Valodu un sauli nevar apstādināt", "Katra mirusi valoda ir noziegums pret cilvēci", "Vienoti, bet ne vienādi", "Latgalīšu volūdai breivu ceļu školuos!", "Školōtōj runoj ar bārnim latgaliski!".

Kā teica piketa rīkotājs Latgales Studentu centra valdes loceklis Mareks Gabrišs, piketā mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību latgaliešu valodas stāvoklim Latvijā un panākt latgaliešu valodai reģionālās valodas statusu.

"Mēs neprasīsim Latgales autonomiju, vai latgaliešu valodas atzīšanu par valsts valodu," teica Gabrišs. Viņš cer panākt, lai Latgales skolās atsevišķi mācību priekšmeti tiktu pasniegti latgaliešu valodā, lai tiktu mācīta latgaliešu valoda, kā arī, lai visās Latvijas skolās tiktu mācīts, kas ir latgaliešu valoda, tiktu mācīts kāda ir tās rakstība.

Pikets nebūs pēdējā aktivitāte, lai panāktu savus mērķus. Gabrišs informēja, ka ir plānots uzņemt filmas, vērsties pie visām partijām Saeimā, prasot atbalstu latgaliešu valodai kā arī notiks citas aktivitātes.

Gabrišs iepriekš stāstīja, ka līdz 1934.gadam Latgales skolās daudzi mācību priekšmeti notika latgaliski un skolēni mācījās no latgaliski drukātajām grāmatām, Latgales amatpersonas un ierēdņi lietvedībā drīkstēja izmantot latgaliešu valodu.

"Toreiz latgaliešu valoda attīstījās un baudīja līdzīgas tiesības tām, kādas mūsdienās daudzām mazajām valodām nodrošina Eiropas Harta par reģionālajām vai minoritāšu valodām. Mūsdienās latgalieši arī maksā nodokļus, taču valsts finansē radio un TV raidījumus tikai latviešu, krievu un dažu minoritāšu valodās," atzīmēja Gabrišs.

Viņš pauda uzskatu, ka šāda valsts attieksme ir diskriminējoša. "Manuprāt, jautājums par latgaliešu valodas apgūšanu skolās ir jārisina valsts līmenī," norādīja pasākuma organizators.

Viņš stāstīja, ka pasaulē ir ļoti daudz zinātnieku un filologu, kuri uzskata, ka latgaliešu valoda ir trešā dzīvā baltu valoda, taču Latvijā viņu viedoklis tiek apzināti ignorēts un slēpts. "Latviešiem beidzot ir jāpieņem fakts, ka mēs esam viena tauta, bet ar divām atšķirīgām valodām," saka Gabrišs.

Piketa laikā notika Gabriša saruna ar kādreizējo izglītības un zinātnes ministri, profesori, Saeimas deputāti Inu Druvieti (JL), kura aicināja piketētājus uz nopietnu sarunu par Latgales valodas nākotni. Druviete norādīja, ka pikets nav risinājums valodas problēmām. Uz to Gabrišs atbildēja, ka ar piketu iecerēts pievērst sabiedrības uzmanību.