Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi.
Par likumprojektu balsoja 85 deputāti.
Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta likumā bija nepieciešami, jo Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija konstatēja gadījumus, kad ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi rodas problēmas reģistrēt Latvijas pilsonību, vēstīts likumprojekta anotācijā.
Piemēram, komisija ir saskārusies ar gadījumu, kad personai, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, spēkā esošie likumi neļauj nedz iegūt Latvijas pilsonību, nedz mainīt tautības ierakstu uz "latvietis".
Likumprojekts paredz iespēju mainīt tautības ierakstu uz "latvietis" vai "lībietis (līvs)" arī personai, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi, iepriekš portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.
Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemniekiem Latvijā likums neparedz, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem. Neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi, tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās var iegūt, tikai nodzīvojot atbilstošu gadu skaitu un nokārtojot naturalizācijas procedūru, teikts likumprojekta anotācijā.
Personai, kura vēlas mainīt tautības ierakstu, likums jau patlaban nosaka pienākumu ar dokumentiem apliecināt latvisko izcelsmi un latviešu valodas zināšanas.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 7. septembrī, nolēma trešajā lasījumā neatbalstīt Saeimā iepriekš apstiprināto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu uz "latvietis".
Šāda iespēja Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajos grozījumos Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā tika paredzēta Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai.
Pret iepriekš apstiprināto normu iebilda Saeimas Juridiskais birojs.
Vienlaikus pret iepriekš atbalstīto normu Saeimas sēdē iebilda deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), kurš uzsvēra, ka, viņaprāt, ierēdņiem būtu pārāk grūti noteikt personu piederību latviešu kultūrai. Viņš pauda neizpratni, vai turpmāk būs jāatrāda plaukstiņpolka, vai Ministru kabinetam būs jāizstrādā metodoloģija, kā noteikt, vai persona jūtās piederīga latviešu kultūrai.
Arī deputāts Andrejs Elksniņš (S) norādīja, ka nav skaidrs, kā tiks mērīta latvietība. Šādas normas ieviešanai nepieciešami konkrēti kritēriji, kā tiks mērīta personu piederība latviešu kultūrai.
Tikmēr Inguna Rībena (NA) pauda, ka šis ir viens no absurdākajiem likuma grozījumiem, kāds Saeimā bijis. Deputāte teica, ka "nākamais loģiskais solis" varētu būt par to, kādos gadījumos valsts varētu tautību atņemt, "kas būtu absurds".
Savukārt Andrejs Judins (V) pauda neizpratni par lēmumu normu atcelt. Viņš skaidroja, ka Latvijai nebūtu jāliek šķēršļi Latvijas pilsonim, kurš sevī jūt latvieti.
Deputāts Juris Viļums (LRA) atgādināja, ka norma tika atbalstīta otrajā lasījumā. Viņaprāt, trešajā lasījumā ir jāciena kolēģu izdarītā izvēle un pirms trešā lasījuma nav jāveic tik kardinālas izmaiņas likumprojektā. "Es nesaprotu, no kā latvieši baidās," atzina Viļums. Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) pauda, ka līdz ar otrajā lasījumā atbalstītās normas neatbalstīšanu trešajā Saeima ir pārtraukusi daļai cilvēku sapni, kas ilga no otrā līdz trešajam lasījumam.
