"Pirātu biedrība" protestē pret biedrības "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.


Piketētāji rokās tur plakātu "Huligānu nodokli jaunajām māmiņām" un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

"Pagaidām papīru netaisās aplikt [ar nodokli], bet arī uz tā var kaut ko uzrakstīt," sacīja pazīstamais datoraktīvists.

Vaicāts, kāpēc protestā piedalās tik maz cilvēku, viņš norādīja, ka sociālajā tīklā "Facebook" dalību bija pieteikuši aptuveni 90 interesentu. Tomēr šis pasākums varētu nebūt tik interesants kā plaši apmeklētie protesti pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu ("Anti-Counterfeiting Trade Agreement", ACTA), jo šajā gadījumā neko nav iespējams ietekmēt.

Protestētāji vienkārši vēloties parādīt likumu absurdumu.

Pasākumu vēroja deviņi policisti, sākumā viņu skaits bija daudz lielāks.
No ST pagalma protestētājus vēroja vairāki pazīstami autori, kā arī viņu pārstāvji. Prasību ST iesniegušo organizāciju pārstāvis advokāts Lauris Liepa žurnālistiem norādīja, ka strīds ir saistīts ar to, ka valdība nav sekojusi līdzi tehnoloģiju attīstībai un nav iekļāvusi Ministru kabineta noteikumos mūsdienīgas iekārtas.

Jurists minēja, ka, piemēram, noteikumos parādās jau sen plaši neizmantotās audio un video kasetes, disketes. Viņa pārstāvētās organizācijas prasa modernizēt noteikumus, kas ir arhaiskajā 2000.gadu sākuma līmenī.

Pašu nodokli advokāts nodēvēja par saprātīgu un nepieciešamu.
Līdzīgu viedokli žurnālistiem pauda rakstniece Māra Zālīte. Arī viņa uzskata, ka Ministru kabineta noteikumi ir novecojuši un tukšo datu nesēju paaudze ir nomainījusies ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.
"Likumi neiet līdzi laika garam," sacīja rakstniece.
Vaicāta, vai kopumā šādas atlīdzības iekasēšanu izskata par godīgu, Zālīte norādīja, ka šajā gadījumā var izmantot tādu pašu raksturojumu kā par demokrātiju - tā ir nekam nederīga lieta, bet nekas labāks nav izdomāts.

Rakstniece akcentēja, ka nav iespējams izkontrolēt katru cilvēku un starptautiskā prakse paredz atlīdzības iekasēšanu par tukšajiem datu nesējiem. Tas ir veids, kā nodrošināt kaut nelielu atlīdzību autoriem.
Viņasprāt, šī kārtība arī padara legālu lietotāja statusu.
Zālīte skaidroja, ka autortiesību pamatā ir autora ekskluzīvās tiesības. Ja uz pasaules būtu pieci autori un desmit lietotāji, šīs tiesības varētu īstenot personiski, taču uz planētas ir miljardi un šāda kārtība nevar darboties.

"Naudiņa jau nav liela," piebilda pazīstamā kultūras darbiniece.
Viņa arī pauda viedokli, ka AKKA/LAA ir izveidojies kā mitoloģisks tēls, taču tiesā autoru intereses aizstāv četras organizācijas.
Uz ST sēdi ieradušies arī citi sabiedrībā pazīstami kultūras jomas darbinieki, tostarp komponists Guntars Račs, radio personība un producents Juris Millers, mūziķis Andris Ābelīte u.c.
Tāpat uz tiesu atnācis AKKA/LAA oponents - datorzinātnieks un cīnītājs par brīvu internetu Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībā pazīstams kā hakeris Neo.

Kā ziņots, ar pieteikumu ST pagājušā gada vasarā vērsās četras biedrības - AKKA/LAA, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, Latvijas Kinoproducentu asociācija un Latvijas Profesionālo aktieru apvienība. Konstitucionālo sūdzību šo biedrību vārdā bija sagatavojis zvērinātu advokātu biroja "Borenius" advokāts Lauris Liepa.

Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka viņu tiesības uz īpašumu un autortiesībām aizskar tas, ka Ministru kabinets ir ierobežojis objektu sarakstu, par kuriem maksājama autoratlīdzība, neiekļaujot tajā visas funkcionāli līdzīgas iekārtas. Tā, piemēram, noteikumu regulējums neattiecas uz zibatmiņām, ārējiem cietajiem diskiem, mobilajiem tālruņiem, jaunākās paaudzes mūzikas atskaņotājiem ar iebūvētu atmiņu un citiem datu nesējiem.

Pēc šī pieteikuma saņemšanas ST ierosināja lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoratlīdzība, objektu sarakstu, līdz ar to, izskatot lietu pēc būtības, tiks vērtēts, vai Ministru kabineta 2005.gada 10.maija "Noteikumu par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" 3. un 4.punkts atbilst Satversmes 64., 105. un 113.pantam.
Apstrīdētās normas ietver izsmeļošu sarakstu ar objektiem, par kuriem maksājama autoru atlīdzība - par tukšajiem materiālajiem nesējiem - audiokasetēm, videokasetēm, diskiem u.tml. un reproducēšanai izmantojamām iekārtām - dažādu funkciju atskaņotājiem, satelītu uztvērējiem ar datu ieraksta iespējām, disku rakstītājiem u.tml.