Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra Bana Kimūna vizīte Latvijā ir vēsturiska gan tādēļ, ka tā ir pirmā ANO ģenerālsekretāra vizīte mūsu valstī un arī pārējās Baltijas valstīs, gan arī tādēļ, ka ģenerālsekretārs Latviju apmeklē svētku nedēļā, kad Latvijas valsts svin savas pastāvēšanas 95.gadu jubileju, sveicot viņu ar ierašanos oficiālā vizītē Latvijā ceturtdien atzinis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Gan divpusējā augsto amatpersonu sarunā, gan sarunā ar abu pušu delegāciju klātbūtni tika pārrunāta virkne Latvijai un pasaulei svarīgu jautājumu. Tai skaitā, sadarbības attīstība ar Austrumu Partnerības un Centrālāzijas reģiona valstīm, kur Latvija saskata labu sadarbības potenciālu.
Amatpersonas apmainījās viedokļiem par situāciju Afganistānā un tās nākotni. Valsts prezidents īpaši atzīmēja arī Centrālāzijas valstu lomu jau tagad, kā arī apliecināja, ka Latvija turpinās sniegt Afganistānai atbalstu arī pēc ISAF misijas beigām, gan atbalstot Afganistānas drošības spēkus, gan civilās izglītības jomā.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns augsti novērtēja Latvijā sasniegto kopš neatkarības atjaunošanas.
„Jūs esat viens no spožākajiem piemēriem demokrātijas vērtību iedzīvināšanā," uzsvēra ANO ģenerālsekretārs.
Sarunas partneri bija vienisprātis, ka Latvija var pamatoti lepoties ar paveikto, veidojot brīvu, demokrātisku, tiesisku un taisnīgu valsti un pilnībā integrējoties Eiropas Savienībā un NATO. Ģenerālsekretārs apsveica Latvijas veiksmīgo atgriešanos uz ekonomikas izaugsmes ceļa, kas savukārt bijis pamatā Latvijas spējai izpildīt nosacījumus, lai no 2014.gada pievienotos eirozonai.
Bans Kimūns izteica pateicību par Latvijas ieguldījumu procesos, kuri saistīti ar ANO Tūkstošgades mērķiem un sarba plānu pēc 2015.gada.
Vienlaikus Valsts prezidents izteica pateicību ANO ģenerālsekretāram par ANO ieguldījumu Latvijā, īpaši pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas, kad ANO atbalsts bija ļoti nozīmīgs saistībā ar sveša karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas.
1993.gadā toreizējais ANO ģenerālsekretārs Butros Butross-Gali uz Baltijas valstīm nosūtīja savu īpašo sūtni, kura uzdevums bija veicināt Krievijas Federācijas armijas izvešanas procesu no Baltijas valstīm. Pēdējās Krievijas Federācijas armijas daļas vienības Latvijas teritoriju atstāja 1994.gada augustā.
Tāpat tika atzīmēts arī ANO Attīstības programmas ieguldījums latviešu valodas apmācībā. Svarīga loma Latvijas reformu ieviešanas procesā bija ANO Attīstības programmai (UNDP), kas savu darbību Latvijā sāka 1993.gadā. 1999.gadā Rīgā tika atklāts ANO nams un ANO Informācijas centrs. 1996.gadā tika uzsākta 10 gadu periodam paredzētā latviešu valodas apguves programma, kuras īstenošanā īpaši svarīgs bija UNDP atbalsts Latviešu valodas atbalsta aģentūras izveidei, attīstot un finansējot projektu, kam vēl arvien ir un arī nākotnē būs ilgstošs un stabils turpinājums valodas politikas jomā, atzīmē Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidents īpaši pasvītroja Latvijas interesi savu uzkrāto reformu pieredzi arī turpmāk nodot citām valstīm, kurās to uzskata par nepieciešamu. Šobrīd Latvija jau nodod savu pieredzi citām valstīm, stiprinot demokrātiju un stabilitāti globāli, kā arī finansē projektus atsevišķās valstīs, kas vērsti uz demokrātijas, labas pārvaldības un tiesiskuma stiprināšanu, kā arī cilvēktiesību veicināšanu. 2001.gadā ANO Ģenerālās Asamblejas Vispārējās debatēs Latvija paziņoja par sava statusa maiņu, kļūstot par palīdzības sniedzēju, nevis palīdzības saņēmēju. ANO ģenerālsekretārs pauda gandarījumu par Latvijas ieguldījumu globālo attīstības jautājumu risināšanā un novēlēja Latvijai kopā ar ES arī turpmāk dalīties ar savu uzkrāto reformu un attīstības pieredzi reģionos, kurus tā uzskata par prioritāriem savai sadarbībai.
Bans Kimūns, informēdams par ANO darbu klimata pārmaiņu jautājumos, uzaicināja Valsts prezidentu piedalīties ANO Klimata samitā, kas notiks 2014.gada 24.septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
