Foto: F64
"Šī diena parādīja, ka mēs spējam veidot kopīgu ārpolitiku" un politiskajām partijām "nav domstarpību par ārpolitikas mērķiem – visi vēlas veiksmīgu Latvijas attīstību," ceturtdien pauda ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V), noslēdzot gandrīz četras stundas ilgās pirmās ārpolitikas debates Saeimā, kurās deputāti iztirzāja dažādas ārlietu aktualitātes – no vēstures jautājumiem līdz enerģētikas drošībai.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra, ka ārpolitika nav "zibensnovedējs emocijām", tai jānodarbojas ar "reālām lietām reālajā pasaulē". Āboltiņa klāstīja, ka ārpolitika nav institūcijas un slēgta elitāra nodarbe – to veido visi kopā, katrs students, kas dodas studēt kādā pasaules augstskolā, tūristi un uzņēmēji. Tāpēc viņa aicināja katram atgādināt to sev biežāk, jo "ikviena tikšanās veido mūsu ārpolitiku un mūsu valsts nākotni".

Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības pārstāve Iveta Grigule, paužot frakcijas viedokli, norādīja, ka Latvijai ir jāiesaistās Afganistānas atjaunošanā, taču pēc iespējas ātrāk jāizved savus karavīrus no šīs valsts.

Savukārt nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvji pievērsās attiecībām ar Krieviju. Frakcijas deputāts Jānis Dombrava kritizēja ieceri ieviest ES bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem un klāstīja, ka "ar Krieviju jābūt uzmanīgiem", atgādinot par kiberuzbrukumu Igaunijai un Krievijas karadarbību Gruzijā. Deputāts Imants Parādnieks savukārt aicināja veicināt cittautiešu un īpaši militārpersonu repatriāciju uz Krieviju.

Apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvis Sergejs Mirskis klāstīja, ka Latvijai starptautiskajās orgaqnizācijās jābūt uzticamam partnerim, tomēr jāīsteno sava politika savas valsts interesēs. Viņš arī aicināja uz "attiecību deideoloģizāciju" un pragmatismu. Mēģinājumi iemācīt vēsturi kaimiņiem lemti neveiksmei, norādīja Mirskis, aicinot to nedarīt.

Tāpat izskanēja kritika par Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par ārpolitikas aktualitātēm. Gundars Daudze (ZZS) pauda, ka ziņojums vietām ir ļoti detalizēts un saturīgs, bet vietām ir ļoti deklaratīvs. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija ir maza valsts un "tāpēc mēs esam ieinteresēti meklēt atbalstītājus, lai mūsu balsi sadzirdētu".

Savukārt ekspremjers, opozīcijas pārstāvis Andris Šķēle (PLL) ziņojumu kritizēja kā "labu , bet ļoti ierēdniecisku", kurā nav piedāvāti risinājumi un attīstības vīzija, savukārt viņa apvienības biedrs Ainārs Šlesers (PLL) aicināja aktīvāk "realizēt ekonomiskās intereses", bet Edgars Zalāns (PLL) aicināja gatavot ārpolitikas nostādnes ilgākam laika posmam, nevis atskaitīties par gadā izdarīto, jo deputātus "pārāk neinteresē ierēdņu sarakstītās dīvainības".

Kristovskis debašu noslēgumā atzina, ka "izskanējušo viedokļu dažādība savā radikalitātē atšķiras, bet mums, diplomātiem, jāmeklē mērenas izteiksmes formas". Taču, viņaprāt, debates parādīja, ka "mēs esam spējīgi veidot kopīgu ārpolitiku [..] un šīs debates palīdz veltīt vairāk laika un apkopot viedokļus, kas izskan komisiju darbā".

"Šodien arī redzējām to, ka par stratēģiju un Latvijas izaicinājumiem, par Latvijas interesēm visu politisko partiju starpā domstarpību nav, visi vēlamies veiksmīgu mūsu valsts attīstību," pauda ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka Saeima pērn rudenī grozīja Saeimas kārtības rulli, paredzot ārpolitikas debašu rīkošanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā.

Atklājot pirmās ārpolitikas debates Saeimā, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V) uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikas nozīmīgākie uzdevumi tuvākajā nākotnē ir Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) un NATO uzticama partnera tēla uzturēšana, kvalitatīvs atbalsts Latvijas valstspiederīgajiem, mūsdienu vajadzībām atbilstošs atbalsts uzņēmējiem un aktīva Baltijas jūras reģiona attiecību politika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!