Kā pastāstīja LIC direktore Baiba Rozentāle, pērn, ņemot vērā pandēmiskās gripas izplatību, Latvijā gripas gadījumi tika reģistrēti jau agrāk, taču šogad, iespējams, gripa sāks atgriezties tās normālajā norisē. Parasti tā tika reģistrēta februārī vai marta sākumā, skaidroja Rozentāle.
Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka tās ir tikai prognozes un tāpēc iespējams arī cits scenārijs.
Taču viņa atgādināja, ka jau tagad ir iespējams vakcinēties, jo līdz decembra sākumam esot labākais vakcinēšanās laiks. Līdz šim vakcinācijas aptvere Latvijā neesot bijusi plaša. Piemēram, ja ir valstis, kur līdz pat 30% populācijas vakcinējas pret gripu, Latvijā tie ir tikai 3-4%.
Tomēr viņa uzsvēra, ka īpaši riska grupām - maziem bērniem, hroniskajiem slimniekiem un citām - būtu jāvakcinējas. Turklāt riska grupām pote jāapmaksā tikai 50% apmērā.
LIC vadītāja arī norādīja, ka vakcīna aizsargās ne tikai pret sezonālo, bet arī pandēmisko gripu, jo vakcīnā ietvertas arī šīs gripas antivielas.
Tāpat Rozentāle arī pastāstīja, ka aizvadītajā nedēļā aptuveni četras reizes augstāka nekā pērn bija saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Konkrēti dati par aizvadīto nedēļu būšot pieejami tuvākajās dienās, taču jau tagad zināms, ka šogad izplatītākie ir adenovīrusi, kam seko paragripas un tad respiratori sincitiālais vīruss.
Pēdējo divu nedēļu laikā gandrīz 200 cilvēku vērsušies LIC, lai saņemtu vakcīnu pret gripu. Rozentāle teic, ka tas nav liels skaits, taču vakcinācija tika sākta tikai 22.septembrī, tāpēc vairāk cilvēku nākšot vēlāk.
Tāpat cilvēki izmanto iespēju potēties arī ambulatorajās iestādēs un pie ģimenes ārstiem.
Gripa ir akūta un lipīga elpošanas orgānu infekcijas slimība, kas izplatās pilienveidā pa gaisu vai tiešas saskares laikā ar slimnieku, kā arī ar dažādiem priekšmetiem, kurus lietojis vai pieskaroties aptraipījis slims cilvēks.
Slimība sākas pēkšņi. Strauji paaugstinās temperatūra, parādās drudzis, sāpes kaklā, kaulos, muskuļos un acu ābolos, sauss klepus, pazūd ēstgriba.
Bīstamākie ir iespējamie gripas sarežģījumi, piemēram, pneimonija, bronhīts un citi. Pēc gripas bieži var novērot hronisku slimību saasinājumu.
Gripas un citu akūtu elpceļu infekcijas slimību individuālā profilakse ir veselīgs dzīvesveids - pilnvērtīgs uzturs, šķidruma lietošana uzturā, miegs vismaz astoņas stundas diennaktī, fizikās aktivitātes, iekšēja labsajūta un pozitīvas domas, norūdīšanās procedūras un atpūta svaigā gaisā, saka Rozentāle.
Lai nesaslimtu, laikā, kad ir paaugstināta iespēja inficēties ar gripu, nepieciešams pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, nepieciešams vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu, ģērbties piemēroti laika apstākļiem, kā arī rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas ilgstoši saglabājas uz gabalu ziepēm.
Lai izvairītos no saslimšanas ar gripu un tās komplikācijām, ārsti rekomendē arī vakcināciju.