Latvijas pašvaldības ir vīlušās par valdības lēmumu neizsludināt ārkārtas situāciju plūdu dēļ, un pieprasa mainīt likumus, lai ļautu to darīt pašām pašvaldībām savās teritorijās, kā arī paredzēt īpašu tiesisko režīmu apdraudējumu mazināšanai un seku likvidēšanai stihisku nelaimju, dabas katastrofu un avāriju gadījumos, teikts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) atklātā vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim (V).
LPS atgādina, ka plūdu draudi sākušies jau pagājušajā pirmdienā, tika apdraudēta cilvēku drošība, veselība un dzīvība, teritorijās esošā publiskā un privātā infrastruktūra, īpašums, kā arī saimnieciskā darbība. Taču Krīzes vadības padome nav reaģējusi uz plūdu riskiem, un arī, sākoties plūdiem, nekādi nav rīkojusies.
Upēm izejot no krastiem un pārpludinot pašvaldību teritorijas, dzīvojamās mājas, saimnieciskās darbības teritorijas, ceļus, kā arī atsevišķas teritorijas pilnīgi izolējot no apkārtējām teritorijām, izskalojot ceļus, pārtraucot elektroenerģijas padevi un saimniecisko darbību, vairāku pašvaldību teritorijās faktiski izveidojās ārkārtas situācija, uzsver LPS.
Piektdien Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada, Ilūkstes novada, Ogres novada un Pļaviņu novada pašvaldības, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība lūdza valdību šajās teritorijās kopumā vai atsevišķās to applūdušajās daļās izsludināt ārkārtas situāciju. "Diemžēl Ministru kabineta ārkārtas sēdē izskatot pašvaldību izteiktos lūgumus, Ministru kabinets nesaskatīja par nepieciešamu ārkārtas situāciju izsludināt," atgādina LPS.
Ārkārtējo situāciju pēc Krīzes vadības padomes, par nozari atbildīgās ministrijas vai pašvaldības domes pieprasījuma var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
LPS uzsver, ka situācija applūdušajās teritorijās atbilda likumos noteiktajiem kritērijiem, lai izsludinātu ārkārtas stāvokli, tāpēc "neizpratni rada Ministru kabineta neieinteresētība un nevēlēšanās izsludināt ārkārtas situāciju šo pašvaldību teritorijās, tādejādi ne tikai neatzīstot acīmredzamu dabas katastrofas faktu, bet arī tam nepiešķirot juridisku nozīmi, tai skaitā - neuzņemoties iniciatīvu un atbildību iedzīvotāju veselību, drošību un dzīvību apdraudošās situācijas risināšanā".
Saskaņā ar likumiem ārkārtas situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Valdība varēja noteikt īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko materiālu pieejamībai; noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu; noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā, skaidro LPS.
Neizsludinot ārkārtas situāciju, pašvaldību tiesības un pienākumi aprobežojas ar Civilās aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu precīzu izpildi, neļaujot to pielāgot apstākļiem, kas izveidojušies ārkārtas situācijā, un neļaujot to pielāgot apstākļiem, kas vislabāk aizsargātu iedzīvotāju drošību, veselību, dzīvību un īpašumu gan plūdu radīto apdraudējumu mazināšanā, gan arī to radīto seku novēršanā, uzsver vietvaras.
LPS uzskata, ka pašreiz likumi rada vairākas problēmas gan ārkārtas situācijā iesaistīto institūciju darbību koordinācijā, gan arī lēmumu pieņemšanā un finanšu līdzekļu pieejamībā.
"Izveidojusies situācija šā pavasara plūdos ļoti skaidri norāda uz nepieciešamību pārskatīt ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmu un stiprināt to. [..] Latvijas Pašvaldību savienība pieprasa noteikt tādu tiesisko regulējumu, kas atļautu pašām pašvaldībām izsludināt ārkārtas situāciju to administratīvajās teritorijās, kā arī paredzēt īpašu tiesisko režīmu apdraudējumu mazināšanai un seku likvidēšanai stihisku nelaimju, dabas katastrofu un avāriju gadījumos," teikts vēstulē premjeram.
Jau ziņots, ka valdība piektdien sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās. Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.
Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) piektdien pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga.
Ārkārtas sēdi rosināja sasaukt arī vides aizsardzība sun reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kurš piektdiendien devās apraudzīt situāciju plūdu skartajās pašvaldībās. Tāpat šādu lūgumu izteica arī Latvijas Pašvaldību savienība.
Pēc ministra domām, ārkārtas situācijas izsludināšana ļaus daudz operatīvāk organizēt glābšanas darbus un iesaistīt plašākus resursus, izmantot valsts materiālās rezerves un piesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus no citiem reģioniem, transporta vienības un citu nepieciešamo ekipējumu.
Savukārt premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) pirmdien ir sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, kurā lems par turpmāko rīcību saistībā ar plūdiem. Piektdien ap plkst.15.30 pie Pļaviņām sākusies ledus iešana, līdz ar to sācis arī strauji krist ūdens līmenis. Vakarā ūdens līmenis pie Pļaviņām bija nokrities par vairāk nekā trīs metriem. Pirms tam piektdienas rītā Daugavā pie Pļaviņām ūdens līmenis pārsniedza vēsturiski maksimālo novēroto ūdens līmeni.
