Foto: LETA

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis parakstījis pavēli par darbinieku rotāciju, ar kuru no 1.maija par Ekonomisko noziegumu pārvaldes (ENAP) priekšnieku kļūs Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Pēteris Bauska.

Savukārt līdzšinējais ENAP priekšnieks Gatis Gudermanis tiks pārcelts Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) priekšnieka vietnieka amatā, portālu "Delfi" informēja policijas sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Sigita Pildava.

Bauskam jaunais amats būšot jauns izaicinājums, bet iestādes kontekstā tas veicināšot vienotas pieejas izstrādi ekonomisko un kibernoziegumu apkarošanai valsts un reģionālā līmenī, norādījusi Pildava.

Rotācijas mērķis ir stiprināt policijas kapacitāti izmeklēšanas jomā. Valsts policija norāda, ka Gudermaņa zināšanas, izpratne un pieredze, izmeklējot sarežģītus un apjomīgus ekonomiskos noziegumus, un arī zināšanas augsto tehnoloģiju jomā dos būtisku pienesumu KIP kompetencē esošu noziegumu izmeklēšanā.

Savukārt pašreizējo KIP priekšnieka vietnieci Ilzi Sokolovsku ar 1.maiju pārcels ENAP priekšnieka vietnieka amatā. Pildava norāda, ka Sokolovas zināšanas ekonomikas jomā un unikālā pieredze vissarežģītāko kriminālprocesu izmeklēšanā, piemēram, Zolitūdes traģēdijas un Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšana, sniegšot jaunu skatījumu uz izmeklēšanas iespējām un risinājumiem.

ENAP priekšnieka vietnieks Māris Kaļinka kļūs par Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieku. Tas darīt ar mērķi stiprināt ekonomisko un kibernoziegumu apkarošanu un izmeklēšanu reģionālā līmenī. Policijas ieskatā Kaļinkas līdzšinējā pieredze ekonomisko un kibernoziegumu izmeklēšanā valsts un starptautiskā līmenī sniegs jaunu redzējumu izmeklēšanas procesam.

Pildava skaidro, ka Valsts policija sākusi vairākus organizatorisku pasākumus ar mērķi uzlabot darba rezultātus ekonomiska rakstura noziegumu un kibernoziegumu apkarošanā un izmeklēšanā teritoriālajā, reģionālajā un centrālajā līmenī. Uzlabojumi sākti pēc apjomīgā ziņojuma par ENAP darbu, kapacitāti un darba organizāciju.

Ziņojumā secināts, ka, stiprinot vienīgi ENAP vai palielinot tā kapacitāti, nebūs iespējams sasniegt gaidītos rezultātus. Tā vietā esot jāskata visa šī joma kopumā dažādos līmeņos. Paralēli ENAP pārvaldes stiprināšanai nepieciešams stiprināt arī ekonomiska rakstura noziegumu izmeklēšanu reģionālā un teritoriālā līmenī. Izvērtējumā arī secināts, ka pārvaldes priekšnieka Gudermaņa rīcībā pārkāpumu nav. Tajā minēts, ka sev pakļautās struktūras darbu Gudermanis organizējis un pārraudzījis atbilstoši pieejamajam resursam un iespējām, norāda Pildava.
"Šodien ekonomikas ietekme manāma gandrīz vai ikkatrā noziegumā, un šīs jomas apkarošanas un izmeklēšanas prioritāte noteikta ne tikai Valsts policijas, bet arī Iekšlietu ministrijas un Latvijas valsts un valdības pamatnostādnēs," atzinis Ķuzis.

"Tādēļ pēc iepazīšanās ar apjomīgo ziņojumu par ENAP darbu, esmu pieņēmis vienīgo iespējamo lēmumu par šīs būtiskās jomas uzlabošanu ar iestādes iekšējiem resursiem – piemērot augsti profesionālu un pieredzējušu kadru rotāciju dienesta interesēs, tādējādi stiprinot visus līmeņus," savu lēmumu pamatojis Valsts policijas priekšnieks.

Kā būtiskākie mērķi un uzdevumi patlaban noteikti ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšana reģionālajā līmenī, akcentējot arī kibernoziegumu izmeklēšanu reģionālā un starptautiskā līmenī. Vienlīdz svarīgi laikus reaģēt uz pēdējos gados īpaši izteiktu tendenci – tradicionālas noziedzības saplūšanu ar ekonomiska rakstura noziegumiem, secinājusi policija.

Valsts policija norāda, ka pieredzējušo kadru rotācija Valsts policijā ļoti veiksmīgi īstenota jau vairākkārt. Pēc tiesībsargājošās iestādes ieskatiem tas ir viens no efektīviem karjeras plānošanas un attīstības instrumentiem, kas nodrošina labākās prakses un jaunu risinājumu ieviešanu sistēmas ietvaros, kā arī novērš ikdienas rutīnas veidošanos.

Žurnāls "Ir" pagājušā gada nogalē vēstīja, ka Gudermanis un Kviesītis, kurš arī savulaik vadīja ENAP, ir saistīti ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atkritumu un arī kontrabandas cigarešu iznīcināšanu.

Abas minētās policijas amatpersonas 2007.gadā tieši vai pastarpināti kļuvušas par līdzīpašniekiem divos Vangažos reģistrētos uzņēmumos - atkritumu pārstrādes firmās "Regreen" un "Entalpija". Gudermanis kapitāldaļas reģistrējis neslēpjoties, ar savu vārdu, savukārt Kviesīšu ģimeni firmā pārstāv Raula dzīvesbiedre Kristīne.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) pagājušā gada nogalē intervijā LNT raidījumam "900 sekundes", komentējot Gudermaņa dalību uzņēmumos, kas nodarbojas ar atkritumu un kontrabandas cigarešu iznīcināšanu, sacīja, ka šāda rīcība neesot ētiska. Kozlovskis gan toreiz piebilda, ka pašlaik Gudermanis no dalības uzņēmumā ir izstājies.

KNAB priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča iepriekš Latvijas Radio paskaidroja, ka likumā nav noteikti komercdarbības ierobežojumi šādām amatpersonām, ierobežojumi ir tikai policijas vadītājam un vietniekiem, jo runa ir par samērīgumu. Savulaik par ierobežojumiem diskutēts un secināts, ka zemāka ranga amatpersonām un tuviniekiem nav jānosaka komercdarbības ierobežojumi.

Tāpat jau ziņots, ka KNAB pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus saistībā ar Gudermaņa dalību atkritumu un kontrabandas cigarešu iznīcināšanas uzņēmumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!