Lai gan prostitūcija Latvijā nav aizliegta, nelikumīga ir seksa tirdzniecības organizēšana, proti, sutenerisms, seksuāla rakstura darbību organizēšana par samaksu grupās. Tāpat liegts tirgot savu ķermeni svešā dzīvoklī, kas personai nepieder un nav izīrēts.

Lai ķertu likumpārkāpējus, VP un RPP sūta uz masāžas saloniem darbiniekus. VP to sauc par speciālo izmeklēšanas eksperimentu un tas esot saskaņots ar tiesneša lēmumu. Savukārt RPP šādu darbību veikšanu pamato vien ar vadības rīkojumu.

Raidījuma rīcībā nonākuši vairāki ziņojumi, kurus vadībai rakstījuši VP un RPP darbinieki pēc salonu apmeklējumiem. Tajos detalizēti aprakstīts, kā meitenes masējušas viņus un viņu dzimumorgānus.

"RPP mērķis ir pierādīt, ka ir noticis šis te administratīvais pārkāpums," skaidroja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Par pārkāpumu prostitūtas saņem administratīvo sodu, bet organizētājam piemēro kriminālatbildību. Piemēram 2015. gada 10. novembra spriedums Vidzemes priekšpilsētas tiesā apliecina, ka mutiska piekrišana sniegt seksuāla rakstura pakalpojumus ir pietiekams pierādījums soda piemērošanai. Taču policisti gājuši arī vēl tālāk, ziņo raidījums.

"Vai tas ir jādara tādā veidā, ka policijas darbinieks iet, viņam ir sekss ar meiteni un pēc tam viņš izvelk apliecību. To noteikti var izdarīt ar daudz, daudz mazāk šādām iejaucošām privātā dzīvē un cilvēktiesībās metodēm," raidījumam pauda zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Krimināltiesību eksperts un Saeimas deputāts Andrejs Judins, iepazīstoties ar vairākām pārsūdzībām, pārliecinās, ka īpaši Rīgas Pašvaldības policijas darbā tiek plaši pielietota metode – vispirms baudīt, bet šķiršanās brīdī uzrādīt dienesta apliecību.

"Ja viņi fokusētos uz cilvēktirdzniecību, es varētu saprast. Nē, viņi vienkārši meklē cilvēkus, kas sniedz seksuālus pakalpojumus un pēc tam meklē kādu punktu, kas var tikt piemērots. Tas ir nožēlojami. Tas diskreditē pašu policiju. Un tas ir pretrunā ar tiem mērķiem, kas ir likumā rakstīts. Manuprāt, RPP ir vērts padomāt, vai viņi tiešām strādā ar likuma garu – ar noteikumu garu, jo mērķis nav darīt to, ko viņi dara," teica Judins.

Juriste un cilvēktiesību speciāliste Dace Kavasa stāsta, ka liela daļa prostitūcijā strādājošo mērķtiecīgi ievilināti sākot no 13 gadu vecuma. Šī ir ievainojama sabiedrības grupa, nereti arī nepietiekami izglītota, lai spētu izrauties no šīs vides, mainītu dzīvi.

"Kam mēs veltām laiku, resursus, un kāds ir tas mērķis. Tas jau parāda, ka mēs neskatāmies uz šo cilvēku kā cilvēku, bet gan kā objektu, ar kuru var darīt, ko grib," sprieda Kavasa.

Kavasa atbalsta Skandināvijas modeli, ka prostitūtas pie policijas var vērsties pie palīdzības, bet netikt sodītas par savu nodarbošanos.