Koalīcijas partiju politiķi kopumā pozitīvi vērtē izskanējušo ieceri paaugstināt amatalgu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājam.
Politiķi arī norāda, ka nākamajam VID vadītājam jāspēj sadarboties ar uzņēmējiem un reizē stingri jāapkaro nodokļu nemaksāšana.
VID vadītāja atalgojumu vajadzēja palielināt jau sen, uzsvēra Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Pēc viņa teiktā, atalgojumam ir jābūt samērīgam ar uzticēto atbildību, bet patlaban VID vadītāja darba samaksa nav adekvāta pienākumu apjomam. Politiķis uzsvēra, ka Latvijai ir vajadzīgi turīgi cilvēki. Viņš atbalsta diskusiju par atbilstošu atalgojumu arī citu valsts iestāžu vadītājiem, piebilstot, ka nepieciešamība palielināt darba samaksu ir jāvērtē individuāli, vērtējot konkrēto darba slodzi un atbildību.
ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze sacīja, ka politiskā spēka valde nav vērtējusi kādus VID vadītāja amata pretendentus, taču politiķis pozitīvi vērtē publiskajā telpā izskanējušo iespējamo kandidatūru šim amatam - Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju Ingu Koļegovu. Krauzes skatījumā nepakļaušanās privāta uzņēmuma interesēm gudrona dīķu attīrīšanas lietā parāda, ka Koļegova ir "kaujinieciski" noskaņota un strādā valsts interesēs.
Krauze pauda pārliecību, ka VID vadītāja amats jāieņem kādam, kas nav politiski saistīts partijām vai uzņēmēju interešu grupām. Iestādes vadītajam ir "jāspēj pagriezties ar seju pret uzņēmējiem un iedzīvotājiem" un jābūt orientētam uz klientu. Tajā pašā laikā VID priekšniekam jābūt pietiekami stingram un jāapkaro visas nodokļu nemaksāšanai izveidotās shēmas, lai nepieļautu, ka valstij aiziet garām līdzekļi, akcentēja politiķis.
"VID kā sirds nodrošina valsts asinsriti," sacīja Krauze, līdz ar to esot svarīgi, kā nākamais iestādes vadītājs spētu risināt tādas būtiskas lietas kā pievienotās vērtības nodokļa shēmu un pelēkās naudas aprites apkarošana. Viņš norādīja, ka tie ir svarīgi jautājumi, ņemot vērā negatīvo lietu saistību, piemēram, ''aplokšņu algas'' un kriminālas ar korupciju saistītas darbības.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA sacīja, ka piemērotu procedūru var izvēlēties, tomēr svarīgākais VID vadītāja meklēšanā ir rezultāts. VID vadībā vajadzētu būt "top menedžerim, kurš pārzina valsts pārvaldi un arī uzņēmējdarbības vidi". Proti, šim cilvēkam jābūt pieredzei ārpus valsts pārvaldes, piebilda deputāts.
Pēc Parādnieka domām, būtiski šādam cilvēkam maksāt arī konkurētspējīgu atalgojumu, kas varētu būt piesaistīts rezultatīvajiem rādītājiem. Taujāts par to, vai ierēdniecībā kopumā būtu jāpārskata atalgojums, deputāts norādīja, ka jādomā par efektīvāku un lietderīgāku valsts pārvaldi.
"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsvēra, ka VID vadībā jāstrādā "augstas raudzes profesionālim" un nevajadzētu kavēties ar šī speciālista atrašanu. Viņaprāt, šis amats ir ļoti būtisks, jo ietekmē arī valsts budžeta ieņēmumus.
Runājot par atalgojuma jautājumu, Smiltēns minēja, ka šis jautājums jāvērtē valsts pārvaldē kopumā, domājot par to, kā noturēt labus profesionāļus.
Kā ziņots, vakar tapa publiski zināms, ka izsludinātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta. Meklējot iemeslus, kāpēc nav izdevies atrast piemērotu VID vadītāju, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kā arī Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš minēja, ka pašreizējais VID ģenerāldirektora atalgojums nav īpaši motivējošs, tāpēc varētu apsvērt tā paaugstināšanu.
Premjers atzina, ka atalgojums varētu būt viena no problēmām, lai šim amatam piesaistītu augsta līmeņa cilvēku. Kā risinājums varētu būt vēršanās pie Saeimas ar lūgumu noteikt atsevišķu atalgojumu, skaidroja Kučinskis.
Jau vēstīts, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) VID vadītāja kandidātu tuvāko divu nedēļu laikā plāno meklēt starp augstākās ierēdniecības pārstāvjiem.
Latvijas Televīzija 12.jūlijā vēstīja, ka kandidātu meklēšana ārpus konkursa sākusies vēl pirms tā beigām. Amatam tikusi uzrunāta, piemēram, VVD vadītāja Koļegova. Viņa pastāstīja, ka sākotnēji mudināta pieteikties konkursā, taču tas noticis neilgi pirms tā beigām, tāpēc no šīs iespējas viņa atteikusies. Jau konkursa gaitā ar viņu runāts vēlreiz, viņa tikusies ar finanšu ministri, taču saruna bijusi ļoti virspusēja.
