Foto: LETA
Politologi uzskata, ka valdošās koalīcijas partiju paziņojums par diskusiju ar sabiedriskajām organizācijām Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas procesā ir vērtējams pozitīvi, tomēr tas ir arī pretrunīgs.

Politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis sacīja, ka vakardienas valdošo partiju paziņojums viņam likās "ļoti pretrunīgs", ņemot vērā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķa Augusta Brigmaņa pausto par atbalstu pašreizējām Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ja viņš kandidēs uz otro termiņu šajā amatā. Līdz ar to var rasties iespaids, ka politiķi ies pie sabiedrības, lai atrastu Andri Bērziņu, piebilda politologs.

Viņš ceturtdienas koalīcijas politiķu paziņojumu vērtēja vairāk kā PR jeb komunikācijas soli, lai parādītu, ka viņiem rūp sabiedrības viedoklis par prezidenta kandidātiem. Vienlaikus Rajevskis pauda, ka "tradīcijām ir ļoti liela vara", līdz ar to, kamēr nebūs skaidri redzams, ka šoreiz prezidenta kandidātu izvēle notiek citādi nekā iepriekš, nevar apgalvot, ka šoreiz process būtiski atšķirsies no citām reizēm.

Savukārt politoloģe Iveta Kažoka akcentēja, ka politiķu motivācija, nākot klajā ar šo paziņojumu, nav tik būtiska, tāpēc ka pats process ir vērtējams pozitīvi. Šāda diskusija ir garantija tam, ka Saeimai būs grūti apstiprināt prezidenta amatā cilvēku, kurš tam nav derīgs, uzskata Kažoka.

Mēģinājums pat simboliskā līmenī atrast spēcīgus kandidātus uz šo amatu nozīmē, ka kvalitātes latiņa paaugstinās, skaidroja eksperte. Viņa piebilda - neatkarīgi no tā, vai partijas šo diskusiju iecerējušas, lai vilcinātos ar lēmumu par kandidātu līdz pēdējam brīdim, lai apsteigtu konkurentus vai citu iemeslu dēļ, "pats fakts, ka notiks šāda diskusija, jau ir ļoti labs".

Kažoka arī uzsvēra, ka šoreiz ir ļoti jūtams sabiedrības, tostarp politiskās elites, pieprasījums pēc tāda prezidenta, ar kuru var lepoties un kurš spēs labi pārstāvēt Latviju starptautiski. Iepriekš, kad tika izraudzīts prezidents, šāda noskaņojumā sabiedrībā nebija, norādīja eksperte.

Kā ziņots, koalīcijas partijas vienojušās, ka jautājumā par kopīgā Valsts prezidenta amata kandidāta izraudzīšanos notiks diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām. Sarunās ar sabiedriskajām organizācijām politiķi piedalīsies kā novērotāji, lai dzirdētu, ko sabiedrība sagaida no Valsts prezidenta kandidāta. Tāpat plānots uzklausīt eksprezidentu viedokli.

Vienlaikus ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ceturtdien žurnālistiem atkārtoti apliecināja, ka gadījumā, ja pašreizējais Valsts prezidents piekritīs kandidēt uz otro termiņu, ZZS balsos par pašreizējo prezidentu.

Bērziņš joprojām nav atklājis, vai kandidēs otrajam amata termiņam. Atbalstu viņam līdz šim paudusi tikai ZZS. Savu kandidātu prezidenta amatam pieteikusi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA), tam izvirzot savu līderi Mārtiņu Bondaru.

Neoficiāli politikas kuluāros tiek pieminēti dažādi cilvēki, kuri varētu būt starp kandidātiem uz prezidenta amatu. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, "Vienotības" pārstāve Sandra Kalniete (V) paziņojusi, ka būtu gatava kandidēt šovasar gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Partija par kandidātiem prezidenta amatam gan vēl nav lēmusi. Nacionālās apvienības līderi jau vairākkārt pauduši, ka prezidenta amatā vēlētos redzēt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tomēr oficiāli lēmumi šajā jautājumā vēl nav pieņemti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!