Vēlētāju piesaistīšanā, pēc Ijaba domām, visveiksmīgākā ir Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska vadītā "Pilsoniskā savienība" (PS), par kuru, pēc aptaujas rezultātiem, gatavi balsot 39% JL vēlētāju. Vēl lielāks "pārbēdzēju" skaits ir tikai "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" rindās, no kuras vēlētājiem 51% varētu nobalsot par PS.
Savukārt Aigara Štokenberga un Arta Pabrika "Cita politika" JL varētu atņemt apmēram 5% vēlētāju.
Politologs atgādināja, ka vēlētāji politiķos vērtē ne tikai godīgumu, bet arī tādas īpašības kā drosmi, artistiskumu, spēju riskēt un no sarežģījumiem "iziet sveikā".
JL savukārt, pēc Ijaba domām, patlaban "iet valdošās koalīcijas dienaskārtības pavadā" - galvenokārt tikai reaģē uz valdības pieļautajām kļūdām.
"Vēlētāji reti kad balso aiz žēluma," brīdināja politologs. Viņš uzsvēra, ka JL "moralizēšana" sevi ir izsmēlusi. JL deklarētajiem lozungiem par cīņu pret korupciju un par taisnīgumu bija lielāka loma partijas darbības pirmsākumos, bet tagad šos lozungus ir pārņēmuši arī citi politiskie spēki.
Ijabs visai piesardzīgi vērtēja JL iespējas nokļūt valdībā vēl šīs Saeimas laikā. "Ja negodīgu darboni JL nosauc par "korumpētu cūku", grūti cerēt, ka viņš pēc tam vēlēsies sadarboties ar JL," teica Ijabs.
Pēc politologa Ijaba domām, JL ieiešanai valdībā būtu lielāka jēga, ja JL vienlaikus nokļūtu arī Rīgas domes valdošajā koalīcijā. Tas uzlabotu JL biedru finansiālo stāvokli un atvieglotu startu nākamajās vēlēšanās.
Balstoties uz Eirobarometra pētījumiem, Ijabs secināja, ka Latvijā valdībai neuzticas 75% iedzīvotāju un ka šis skaitlis ir bijis nemainīgs visu 2007. gadu. Turklāt ir aplams viedoklis, ka uzticības rādītājus ir mainījusi "lietussargu revolūcija".
Ijabs apgalvoja, ka neuzticība ir saistīta ne tik daudz ar valdības rīcību konkrētajā laika posmā, kā ar Austrumeiropas valstīm, tostarp Latvijai, raksturīgo vispārējo neuzticēšanos citiem cilvēkiem, kas neveicina sadarbību, demokrātijas attīstību un valsts uzplaukumu.
Analoga situācija kā Latvijā esot vērojama arī Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Lietuvā. Toties Igaunijā tikai 33% iedzīvotāju neuzticas savai valdībai.
Šo augsto neuzticības līmeni Ijabs skaidroja ar jauno Eiropas Savienības valstu relatīvo nabadzību un ne pārāk veiksmīgo ekonomisko attīstību. Postsociālisma valstis, arī Latvija, bija spiestas ātri iziet cauri ātrām reformām, kas nevairoja sabiedrības uzticību.
Cilvēki, kas bija dzīvojuši kaimiņos, bija mācījušies vienā skolā, pēkšņi pārmaiņu rezultātā ieguva dažādus statusus. Vieni kļuva par miljonāriem, citi - par nabagiem. Līdz ar to liela sabiedrības daļa nespēja sevi identificēt, nezināja, ar ko var runāt, kam var uzticēties.
Ijabs norādīja, ka Latvijā demokrātijas attīstību neveicina liela etniskā sašķeltība. Politiķi apzināti kultivē viedokli, ka daļa iedzīvotāju un politiķu ir nelojāli Latvijas valstij.
Tā dēļ lielāks skaits vēlētāju nevar izdarīt izvēli, par ko balsot. Politologs prognozēja, ka drīz arī Latvijā uz vēlēšanām neies lielāks skaits vēlētāju.