"Uzticēšanās ir ilgtermiņa process, to grūti palielināt no viena notikuma. Taču šis premjera lēmums var atstāt nopietnu iespaidu, ja arī nākamie ministri turpinātu pieņemt atbildīgus lēmumus. Kopumā šis lēmums ir ārkārtīgi svarīgs un var atstāt pozitīvu iespaidu tam, kā sabiedrība redz valsts institūcijas," intervijā portālam "Delfi" norādīja profesore.
Pēc pēdējiem Eiropas Komisijas (EK) socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" datiem Latvija ir zema uzticība valsts institūcijām. Tā, piemēram, pēc centra datiem partijām valstī neuzticas ap 88% iedzīvotāju. Savukārt valdībai uzticās 17%, bet Saeimai vēl mazāk – 13%.
Vēl retāk nekā Latvijā valdībai uzticas Slovēnijā, Kiprā, Spānijā, Grieķijā un Čehijā, bet parlamentam - Čehijā, Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Slovēnijā.
Jau ziņots, ka premjers Dombrovskis trešdien paziņoja, ka atkāpjas no amata, savu rīcību skaidrodams ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju.
Dombrovskim kā vienīgajam atjaunotās Latvijas vēsturē bija izdevies saglabāt premjera posteni trīs valdībās pēc kārtas, vairāku Saeimas sasaukumu laikā.
Dombrovska pirmo valdību apstiprināja 2009.gada 12.martā, otro - 2010.gada rudenī, bet trešo viņa vadīto Ministru kabinetu Saeima apstiprināja 2011.gada 25.oktobrī.
