Latvijai jāspēj pielāgoties dažādiem mūsdienām raksturīgiem drošības izaicinājumiem gan iekšpolitiski, gan starptautiski, ceturtdien Saeimā ikgadējā ziņojumā par nacionālo drošību sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis uzrunā norādīja, ka Latvijas drošību pozitīvi ir ietekmējusi Latvijas ekonomiskā izaugsme un ekonomiskās krīzes pārvarēšana. Latvija aizvadītajā gadā turpinājusi būt aktīva un uzticama NATO un Eiropas Savienības locekle, piedaloties gan starptautiskajās operācijās, gan arī paaugstinot finansējumu aizsardzībai. Tāpat ziņojumā ir uzsvērts Latvijas atbalsts Ukrainas virzībā uz eiropeiskumu, kā arī atbalsts Gruzijas, Moldovas un Ukrainas centieniem tuvināties Eiropas Savienībai.
Vērtējot pagājušajā gadā paveikto drošības jomā, Dombrovskis atzina, ka pērn vairākās jomās ir vērojami uzlabojumi, piemēram, valsts ekonomiskās un makroekonomiskās stabilitātē. Uzteicami ir arī valsts panākumi aizsardzības sistēmas reformēšanā, kas sākta jau iepriekšējos gados.
Lai gan Latvija ir sekojusi līdzi aktuālajām norisēm starptautiskajā politikā un kolektīvās drošības uzturēšanā, valstij ir jārēķinās arī ar tiem draudiem, ko rada terorisms, informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību, organizētā noziedzība, kiberdrošība un enerģētiskā drošība. Šajā ziņā premjers uzsvēra sabiedrības lomu, jo "tikai izglītota un zinoša sabiedrība spēj izvērtēt politiskos notikumus, nepakļaujoties dažādām manipulācijām."
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP) paslavēja drošības plānā ietvertos dažādos aspektus. Tomēr jebkurš nacionālās drošības jautājums prasa skaidru analīzi un valdības plānu vismaz trim līdz piecu gadu perspektīvā, pauda Zatlers.
Savukārt Saskaņas Centra (SC) opozīcijas frakcijas deputāts Jānis Ādamsons pārmeta sīkas analīzes trūkumu par paveikto, tāpat pietrūkstot ne arī konkrēti plāni nākotnei. Viņš aicināja premjeru paskaidrot, kuriem cipariem ticēt par aizsardzības budžetu, jo esot trīs dažādi varianti.
Premjers tāpat arī pauda, ka Latvija ir veiksmīgi nostiprinājusi iepriekšējos gados veiktās aizsardzības sistēmas reformas, kuras augstu novērtējuši arī ES un NATO partneri, un Latvija "spētu atbildēt gan uz tradicionālajiem, gan arī netradicionālajiem drošības izaicinājumiem," viņš teica.
Ziņojumā par nacionālo drošība vērtēta arī Latvijas iekšpolitiskā situācija un uzvērts, ka līdz ar pērn Saeimā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju līdz 2020.gadam valsts aizsardzības finansējumam jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Ziņojumā pausts - lai arī Latvija pērn turpinājusi veidot pragmatiskas un cieņpilnas attiecības ar Krieviju, kaimiņvalsts palielinājusi savu Gaisa spēku, īpaši stratēģisko bumbvedēju, pārlidojumu skaitu virs Baltijas jūras. Tāpat Krievijas Jūras spēku Baltijas flote organizējusi taktiskās mācības, pausts ziņojumā.
Premjers arī uzsvēra ziņojumā pausto par pērnā gada februārī notikušo divvalodības referendumu, kas sašķēlis Latvijas sabiedrību.
Parakstu vākšana par krievu valodu kā otru valsts valodu un tai sekojošais referendums nelabvēlīgi iespaidoja piederības izjūtu Latvijas valstij, šķeļot sabiedrību. Šo procesu ietekmē saasinājās pretrunas starp dažādām Latvijā dzīvojošajām sabiedrības daļām gan par valodas, gan arī citiem svarīgiem jautājumiem, negatīvi ietekmējot valsts iedzīvotāju vienotību un radot sociālo spriedzi. Šo iemeslu dēļ sabiedrības integrācijas jautājums kļuvis par vienu no būtiskākajiem stabilitātes un sabiedrības saliedētības rādītājiem, teikts ziņojumā.
Runājot par sabiedrības noskaņojumu, ziņojumā norādīts, ka negatīvu ietekmi veicinājusi informatīvās telpas nespēja nodrošināt iespēju efektīvi aptvert visus Latvijas iedzīvotājus. Tas rada pilsoniskās sabiedrības šķelšanās draudus, neveicina valsts valodas izmantošanu, kā arī rada nošķirtību dažādu sabiedrības grupu starpā un atšķirīgus priekšstatus par politiskajām un sociālajām norisēm valstī.
