Pirmdien intervijā Latvijas Radio premjers uzsvēra, ka papildus naudas mediķiem vai skolotājiem nebūs. "Mums visu atlikumu jānovirza budžeta pārpalikuma veidošanai," sacīja premjers.

"Kad inflācija jau sasniegusi 10%, ir jārunā nevis par to, kā palielināt algu, bet kā iesaldēt algu. Un vienīgais, ko šobrīd eksperti var ieteikt valdībai kā vērā ņemamu pasākumu – tas ir iesaldēt algas uz vairākiem gadiem," klāstīja premjers.

Premjers un valdība gan vēl nepieņēma šādu politisko lēmumu. Kalvītis pauda, ka gribētu no šāda soļa gribētu izvairīties, bet "šādos apstākļos runāt par papildus algu izdalīšanu ir bezatbildīgi". Premjers atzina, ka vienmēr uzskatījis valsts attīstību par prioritāti, un inflācija kā blakus parādība ir vērojama visās attīstības valstīs un Latvija nav nekāds izņēmums. "Mums šīs problēmas jārisina – vienīgais efektīvais veids, kā cīnīties ar inflāciju, ir samazināt iekšzemes patēriņu, bet to var izdarīt samazinot kreditēšanu, lai cilvēki nedzīvo uz nākotni, otrā lieta – iesaldēt esošās algas," skaidroja premjers.

Premjers pauda, ka prezidenta kancelejā prēmiju palielināšana ir pilnīgi nepareizs signāls sabiedrībai, jo valdība jau trīs četrus gadus nepalielina sev algas. "Mēs varam maksimums turēties tajās robežās, kas kompensē inflāciju, tie ir aptuveni 10%, ne par kādiem 15 reizēm nevar būt runa," uzsvēra premjers. Viņš plāno šādus algu un prēmiju pieaugumu pārrunāt ar Saeimas priekšsēdētāju.

Premjers atzina, ka pašlaik Latvijā ir unikālā situācija, kad darba algas vidēji gadā pieaug par 25%. "Un prasīt vēl pieaugumu... Nu tad būs jāpieņem nepopulārs, bet valstij svarīgs lēmums, lai mazinātu inflāciju, iesaldēt esošās algas uz pieciem gadiem," sacīja Kalvītis. Jau ziņots - kamēr valdība aicina iedzīvotājus taupīt un uzņēmējiem iesaka rūpīgi vērtēt algu pieaugumu, Valsts prezidenta kanceleja iecerējusi algas reformu, kuras rezultātā būtiski pieaugs kancelejas darbinieku algas. Kanceleja nākamā gada budžetā lūgusi 4,1 miljonu latu, no kura pusi plānots tērēt algām. Kancelejā iecerēta atalgojuma reforma, par pamatu nosakot minimālo algu (nākamgad — 160 lati) un to reizinot ar noteiktiem koeficientiem (no 2 līdz 30) — atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.

Nākamgad plānots palielināt arī Saeimas darbinieku algas. Saeimas darbinieku prēmiju fonda apjomu nākamgad plānots paaugstināt 15 reižu līdz 350 000 latu. No šī fonda visiem Saeimas darbiniekiem iecerēts izmaksāt prēmijas vienas algas apmērā.

Arī Saeimas deputātu algas nākamgad pieaugs. Deputāta amata algas apjoms tiek noteikts pēc formulas: vidējā alga sabiedriskajā sektorā, reizinot uz koeficientu 3,2. Tātad — ja 2006.gadā vidējā alga sabiedriskajā sektorā veidoja 350 latu, tad attiecīgi deputāta atalgojums bija 1120 latu, neskaitot citas piemaksas par ieņemtajiem amatiem un komisiju apmeklējumiem.

Tai pašā laikā mediķi un skolotāji ar piketiem un, iespējams, streiku cenšas panākt no valdības lielāku algas pielikumu nozarē strādājošiem.

Savukārt gada inflācija augustā sasniegusi jau 10,1%.