Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam tiks noteikts aizliegums ieņemt amatu, pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Par to sīkāk pulksten 13 preses konferencē paredzējis informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). KNAB kopā ar Valsts policiju šajā laikā organizē preses konferenci par pēdējo dienu laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām.
Savukārt Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB Rimšēvičam noteicis 100 000 eiro drošības naudu, kas jau esot iemaksāta Valsts kases kontā.
Drošības nauda ir viens no drošības līdzekļa veidiem, ko var piemērot aizdomās turētajam. Saskaņā ar KNAB advokātam sniegto informāciju, birojs ir pieņēmis lēmumu par drošības naudas noteikšanu un Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto.
KNAB lēmumus advokāts pagaidām neesot redzējis, bet, lai paātrinātu Rimšēviča atbrīvošanu, Vārpiņš noorganizējis drošības naudas iemaksāšanu valsts kases kontā. Drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem.
Pats Rimšēvičs savukārt pagājušajā gadā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu deklarējis 67 133 eiro bezskaidras naudas uzkrājumus LB un 28 474 eiro uzkrājumus komercbankās. Par darbu LB viņš 2016.gadā algā saņēmis 150 824 eiro. Saskaņā ar deklarāciju, Latvijas Bankas prezidentam bijušas arī 96 646 eiro lielas parādsaistības.
Advokāts prognozēja, ka klients no Valsts policijas (VP) izolatora Čiekurkalnā tiks atbrīvots pirmdienas vakarā – pēc tam, kad izmeklētājs viņu iepazīstinās ar pieņemtajiem lēmumiem.
Citu informāciju advokāts pagaidām atturējās sniegt.
Skaļākajās lietās drošības naudas apmēri pēdējos desmit gados ir bijuši dažādi – pusmiljons tika samaksāts par bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un korupcijā apsūdzēto uzņēmēju Borisu Rjazanski, 400 000 eiro drošības nauda tika noteikta par bijušo "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa atbrīvošanu. Bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku Vladimiru Vaškeviču savulaik atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu, bet maksātnespējas procesa administratoru Nauri Durevski atbrīvoja pret 25 000 eiro drošības naudu.
Premjers žurnālistus informēja, ka valdība ārkārtas sēdē izskatīja divus jautājumus: "ABLV Bank" situāciju šobrīd un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jēkaba Straumes sniegto informāciju par Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu.
Kučinskis žurnālistiem uzsvēra, ka kriminālprocess, kura ietvaros aizturēts Rimšēvičs, nav saistīts ar "ABLV Bank" "vai kādu citu institūciju, vai kādu citu no esošajām finanšu institūcijām".
Viņš zināja teikt, ka Latvijas Bankas prezidentam tiks noteikts drošības līdzeklis un kā minimums tas būs aizliegums ieņemt esošo amatu.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
Laikraksts "Diena" sestdien ziņoja, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta "diena.lv". Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Banka prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.
Šogad medijos nonākusi informācija par diviem atsevišķiem gadījumiem, kur piesaukti kukuļi, kāda banka un amatpersonas.
Raidījums "Nekā personīga" janvārī ziņoja, ka pieteikumā, ko "Norvik bankas" akcionāri iesnieguši starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, bankas kontrolējošais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs norāda uz korupciju Latvijas finanšu sektora augstākajā līmenī. No baņķiera 2016. un 2017. gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors minēta kāda vārdā nesaukta vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt esot prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot represijas no FKTK puses. Tā rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu faktisko ietekmi pār FKTK, iepriekš ziņoja televīzijas raidījums.
Savukārt 13. februārī publicētajā ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumā teikts, ka Latvijas "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām. Pati banka noliedz kukuļdošanu Latvijas amatpersonām.
