Premjers un ārlietu ministrs ir neizpratnē un satraukti par Administratīvās rajona tiesas lēmumu atcelt Rīgas domes aizliegumu ceturtdien, 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt "Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā".
Valdības pārstāvji uzskata, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm būtu jādara viss, lai nepieļautu II Pasaules kara upuru piemiņas zaimošanu un valsts un pilsoņu iznīcināšanas attaisnošanu.
"Nacismam nav attaisnojuma, tā noziegumi pret cilvēci ir sāpīgi vēl šodien. Hitlera un Staļina uzskatu propagandēšana ir pazemojoša mūsu tautai un valstij. Latvijas valdība respektē Satversmē garantētās cilvēktiesības un tiesas neatkarību, taču vārda brīvība nevar attiekties uz nacisma propagandu. Provokatoriem un kolaboracionistiem vienmēr jāsaņem adekvāts sods. Esam pārliecināti, ka šādu nostāju atbalsta arī visas Latvijas politiskās partijas," kopīgā paziņojumā norāda Dombrovskis un Ronis.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa otrdien apmierināja Ulda Freimaņa pieteikumu un atcēla Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) 19.jūnija lēmumu neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Simona Vīzentāla centrs jau paudis sašutumu par tiesas lēmumu. Centra Izraēlas biroja direktors Efraims Zurofs savā paziņojumā šo tiesas lēmumu nosaucis par "neizprotamu un cietsirdīgu aizvainojumu" visiem nacisma upuriem un tiem, kuri cīnījās, lai glābtu pasauli no nacistu totalitārisma.