Komentējot "exit poll" rezultātus, saskaņā ar kuriem Rīgā vairāk nekā 50% balsu ieguva pašreizējā mēra Nila Ušakova bloks SC/GKR, premjers norādīja, ka situācija dažādās pilsētās ir dažāda, un reģionos ir labi rezultāti.

Savukārt, Rīgā parādījās tā problēma, ko "mēs zinājām arī pirms vēlēšanām, un kas ir apstiprinājusies" – labējo partiju sadrumstalotība, sacīja premjers, paužot, ka tas ļāvis Sc/GKR tik pārliecinoši uzvarēt.

Viņš gan norādīja, ka neatkarīgi no masīvās informatīvās kampaņas un administratīvā resursa izmantošanas Ušakova un GKR līdera Andra Amerika bloks saņēma par četrām vietām mazāk, nekā pirms četriem gadiem ieguva Ušakova un LPP/LC līdera Aināra Šlesera bloks.

Ja paskatās, cik saņēma partijas, kas neiekļuva 5%, var secināt, ka labēji centriskās partijas tomēr varēja saliedēties, un tas jāņem vērā nākamajās vēlēšanās.

Jau ziņots, ka Saskaņā ar vēlētāju aptauju pašreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova pārstāvētais saraksts "Saskaņas Centrs"/"Gods kalpot Rīgai" galvaspilsētā ieguva vairāk nekā puses vēlētāju atbalstu, kas ir pēdējo gadu laikā nebijis gadījums Rīgā.

Galvenie Ušakova izaicinātāji šajās pašvaldību vēlēšanās – "Vienotība" un Nacionālā apvienība savās programmās un arī publiskajā retorikā uzsvēra nepieciešamību latviešu elektorātam nepieļaut varas nonākšanu SC rokās. Vēl vēlēšanu dienā "Vienotības" Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka svarīgākais šajās vēlēšanās ir, lai uzvarētu labēji centriskas partijas.

Kopš 1997.gada vēlēšanām Rīgā nevienam sarakstam nav izdevies iegūt vairāk nekā 50% vēlētāju atbalstu, un attiecīgi galvaspilsētu pārvaldīja dažādu politisko spēku koalīcijas, kas nereti nespēja sastrādāties visus četrus gadus, gāžot mērus. Pēdējo desmit gadu laikā izņēmums bija līdzšinējā domes koalīcija, kurā vairākumu veidoja SC un LPP/LC (vēlāk pārtapa par GKR). Šie spēki arī nolēma šajās vēlēšanās startēt kopā un par savu mērķi noteica vairāk nekā 50% vietu iegūšanu.