Jaunajā valdības noteikumu projektā, kas paredzēts valsts valodas likuma izpildei, ir iekļauti vairāki klaji diskriminējoši noteikumi attiecībā pret cittautiešiem. Par to trešdien ziņo laikraksts "Čas", kura rīcībā nonācis pilns noteikumu projekta teksts.
Avīze uzskata, ka ar noteikumu projektu plānots sākt "valodas diskrimināciju" darba tirgū, jo atbilstoši projektam daudziem cittautiešiem nāksies atstāt darbu latviešu valodas neprasmes dēļ.

"Valdības noteikumu projekta piedāvājums, kas praksē regulēs valodas likumu, paredz, ka nelatvieši Latvijā varēs būt tikai melnstrādnieki. Biznesmeņiem, inženieriem, ārstiem, pasniedzējiem, žurnālistiem starp mums palikt nevajadzētu," uzskata avīze.

Projektā, pēc avīzē rakstītā, ir iekļautas 6 valodas prasmes kategorijas. Augstākā kategorija būs jāzin Saeimas deputātiem, pašvaldību darbiniekiem, augstākajām valsts amatpersonām, augstākajām politisko un sabiedrisko organizāciju vadītājiem, augstskolu vadītājiem, kā arī speciālistiem - lektoriem, pasniedzējiem, izmeklētājiem, advokātiem un citiem ekspertiem.

Kā uzskata "Čas", pēc šādu noteikumu pieņemšanas slēgšana draud krievu avīzēm, radio un televīzijām, jo redaktoriem un korektoriem arī būs jāzin valsts valoda augstākajā līmenī.

Pēc iepazīšanās ar projektu Saeimas kreiso spēku apvienības deputāts Miroslavs Mitrofanovs jau paziņojis, ka noteikumu pieņemšanas varētu aicināt cilvēkus uz masveida nepakļaušanās akcijām.

"Mēs sauksim cilvēkus nepildīt tās normas, kas neatbilst starptautiskajiem standartiem cilvēktiesību un mazākumtiesību jomā," laikrakstam sacījis deputāts.

Jau ziņots, ka valsts valodas likums Latvijā tika pieņemts pagājušajā gadā, pēc ilgstošām debatēm un vairākkārtīgām EDSO augstā komisāra Maksa van der Stūla un viņa ekspertu vizītēm. Valsts valodas likums tika saskaņots ar EDSO prasībām un arī valdības noteikumu izstrādāšanā amatpersonas pauda apņēmību ievērot starptautiskās prasības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!