Abu asociāciju vēstule adresāta Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Sergejam Dolgopolovam (S), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (NA), visām Saeimas frakcijām, kā arī kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA).

Asociācijas pauž neizpratni par faktu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē atbalstu guva iepriekš nepubliskots un darba grupā neapspriests priekšlikums.

Organizācijas uzskata, ka alternatīvais priekšlikums ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un "Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam", kurās reģionālo mediju ilgtspējas un daudzveidības saglabāšana ir viena no deklarētajām prioritātēm.

Asociācijas kategoriski iebilst pret likumprojekta tālāku virzību, kurā būtu iekļauts punkts, ka "informatīvā izdevuma izdošanas biežumu nosaka pašvaldības dome, pieņemot saistošos noteikumus", un aicina nevirzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē ar šādu redakciju.

"Grozījuma tālāka virzīšana šādā redakcijā būtu klajā pretrunā ar demokrātisko procesu un grozījumu veikšanas mērķi, un rada draudus demokrātisku mediju pastāvēšanai un kvalitatīvas žurnālistikas ilgtspējai. Kvalitatīva žurnālistika ir viens no demokrātijas pamatelementiem un sabiedrības drošumspējas garantiem," rakstīts atklātajā vēstulē.

Vēstīts, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pirms otrā lasījuma atbalstu guvušais priekšlikums likumā "Par pašvaldībām" paredz, ka pašvaldības informatīvā izdevuma izdošanas biežumu noteiks dome, pieņemot saistošos noteikumus.

Likums ir atvērts kopš 2015. gada oktobra. Sākotnēji tas bija atvērts pēc vairāku deputātu iniciatīvas, kuri likumā izstrādāja grozījumus, kas noteica, ka republikas pilsētas dome, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus, uz savu pilnvaru laiku izveido revīzijas komisiju. Taču laika gaitā par likuma "epicentru" kļuva pašvaldību informatīvie izdevumi.