Jau ziņots, ka valdības sēde, kurā trešdien bija paredzēts uzklausīt atbildīgo amatpersonu ziņojumu par gada laikā paveikto Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanā, ilga vien īsu brīdi. Valdība aprobežojās ar to, ka iepazinās ar Pārresoru koordinācijas centra informāciju, ka ir sagatavots ziņojums "Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu", taču sīkāk ziņojuma saturu nepētīja un to neapsprieda.
Premjere Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka valsts iestādes ir godprātīgi risinājušas ar Zolitūdes traģēdiju saistītos jautājumus. Taujāta, vai līdz šim paveiktais ir pietiekams, valdības vadītāja žurnālistiem sacīja, ka vienmēr var labāk, bet cilvēki ir strādājuši godprātīgi. Īpaši valdības vadītāja uzteica iekšlietu sistēmas cilvēkus.
Straujuma arī piebilda, ka Zolitūdes traģēdijas lietai bija lielākais izmeklētāju skaits, kāds līdz šim piesaistīts jebkurai citai lietai. Savukārt Iekšlietu ministrija esot solījusi, ka šā gada laikā iesniegs materiālus prokuratūrai, lai varētu tālāk virzīt apsūdzības.
Premjerministre arī sacīja, ka Saeimā izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija varēs padziļināti pētīt šos jautājumus.
Straujuma piebilda, ka ir pieņemts jauns Būvniecības likums, uzlaboti citi normatīvie akti, cietušie saņēmuši pabalstus. Tomēr ir lietas, kas nav sakārtotas, piemēram, civiltiesiskās attiecības, sacīja valdības vadītāja, piebilstot, ka šie jautājumi vēl perspektīvā jāsakārto.
Valdības sēdē par Zolitūdes traģēdiju bija paredzējuši piedalīties ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons, Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Jau vēstīts, ka 21.novembrī apritēs gads, kopš Zolitūdē sabruka lielveikals "Maxima", kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Traģēdijā, kādu no vecākiem zaudēja 23 bērni, viens no viņiem zaudēja abus vecākus.
Valdībā iesniegtajā ziņojumā uzsvērts, ka Zolitūdes traģēdija ir ļāvusi atklāt nepilnības publiskās infrastruktūras būvniecības uzraudzībā un ekspluatācijā. Lai novērstu šos drošības riskus un nepieļautu līdzīgu katastrofu atkārtošanās ir pilnveidots regulējums būvniecības jomā, nodrošinot likumību, drošību un kvalitāti būvniecības un būvju ekspluatācijas procesā, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses, jo īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgām un publiskām ēkām, kā arī nodrošināt lielāku iedzīvotāju drošību.
Valdība jau pieņēmusi vairākus lēmumus, lai pēc iespējas efektīvāk mazinātu traģēdijas sekas, t.sk. par pabalstu izmaksu un papildus finanšu līdzekļu piešķiršanu atbildīgajiem dienestiem katastrofas radīto seko novēršanai.
Atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem tika nodrošināts atbalsts, informācija, sociālā palīdzība un pabalsti gan traģēdijā cietušajiem, gan bojāgājušo tuviniekiem. Papildus tam tika nodrošināta uzsāktā kriminālprocesa izmeklēšana, īstenojot izmeklēšanas eksperimentus un apkopojot pieejamos pierādījumus un liecībās, kā arī iespēju robežās informējot sabiedrību par Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanas gaitu. Vienlaikus esot turpināms darbs pie būvniecības jomas regulējuma sakārtošanas un pilnveidošanas, kā arī sociālo pabalstu un sociālās palīdzības saņemšanas un nodrošināšanas kārtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
