Saeimas deputāti otrdien komisijas sēdē konstatēja, ka nav politiskā atbalsta tam, lai, izpildot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu, pieņemtu Ministru kabineta sagatavotos grozījumus pensiju likumā, kas paredz, lai ievērotu nepilsoņu intereses, pasliktināt situāciju Latvijas pilsoņiem, kas pēc 1.janvāra dosies pensijā. Turklāt valdības sagatavoto likumprojekta redakciju kritizējot arī nepilsoņu aizstāvji - partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā " deputāts Vladimirs Buzajevs norādīja, ka pilsoņu un nepilsoņu stāvokļa izlīdzināšana, visiem to pasliktinot, nav risinājums. Viņš arī solīja, ka jau gada sākumā Latvija ECT var sagaidīt jaunas sūdzības pret Latviju par šo jautājumu.

Tā kā Labklājības ministrija sola, ka tuvāko mēnešu laikā Krievija varētu pieņemt noteikumus, kas paredz abu valstu sadarbību šajā jautājumā un nosaka kārtību, kādā tiek aprēķinātas pensijas par bijušajā PSRS nostrādātajiem gadiem, deputāti nolēma turpināt šī jautājuma skatīšanu pēc tam, kad starpvalstu vienošanās stāsies spēkā. Tiesa, pēdējā tikšanās Latvijas un Krievijas amatpersonām notika šī gada sākumā. Kopš tā brīža notiek "dokumentu saskaņošana" un nav zināms, kad šis process varētu tiešām beigties.

Jau vēstīts, ka likumprojekta anotācijā norādīts - saskaņā ar pensiju likuma pārejas noteikumiem līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzina Latvijas teritorijā un bijušajā PSRS teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus. Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzina Latvijas teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus darbam pielīdzinātos periodus bijušās PSRS teritorijā (piemēram, mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, obligātais aktīvais militārais dienests).

Ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Andrejevs pret Latviju", kas uzdod Latvijai novērst diskrimināciju pensiju aprēķinā pēc pilsonības statusa, valdībai bija jāizlemj, vai turpmāk ņemt vērā līdz 1990.gada 31.decembrim bijušajā PSRS teritorijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu visām personām neatkarīgi no pilsonības vai neņemt vērā minēto laika periodu nevienam. Valdība izšķīrusies par pēdējo variantu, jo pirmo variantu Latvija nevarot atbalstīt, jo tādējādi nonāktu pretrunā ar līdz šim pausto pozīciju, ka tā nav bijušās PSRS pēctece un tā neuzņemas nekādas bijušās PSRS saistības.

Tomēr Latvija ir uzņēmusies saistības par jebkuru tās pastāvīgā iedzīvotāja Latvijas teritorijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu neatkarīgi no personas pilsonības.

Turklāt otrajā variantā nāktos pārrēķināt pensijas visiem nepilsoņiem, kuri līdz 1990.gada 31.decembrim ir uzkrājuši apdrošināšanas stāžu bijušās PSRS teritorijā, izņemot Latvijas PSR (LPSR), un kuru pensijas ir piešķirtas pēc 1996.gada 1.janvāra. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, šādu personu varētu būt apmēram 25,1 tūkstotis un 2010.gadā un katrā turpmākajā gadā pensijām papildus būtu nepieciešami apmēram 13,8 miljoni latu.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izvēloties otro risinājuma variantu, "tiktu ievērota konsekvence, ka Latvija nav PSRS pēctece un tā neuzņemas nekādas bijušās PSRS saistības, izņemot LPSR. Jautājums par ārpus Latvijas teritorijas uzkrāto apdrošināšanas stāžu tiktu risināts ar starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā palīdzību".