Četru Valsts prezidenta amata kandidātu – Mārtiņa Bondara (LRA), Raimonda Vējoņa (ZZS), Sergeja Dolgopolova (S) un Egila Levita debates un uzdotie jautājumi, kā arī konkurentu izteiktie viedokļi Latvijas Televīzijas raidījumā "Kurš nākamais" trešdienas vakarā uz asāku vārdu apmaiņu vedināja ne tikai pašus diskusijas dalībniekus, bet arī sociālo tīklu lietotājus, kuri visnotaļ tieši un nesaudzīgi vērtēja arī pašus debatētājus.
Valsts prezidenta amata kandidātiem tika vaicāts gan par Latvijas drošību un situāciju Eiropā, kā arī izaicinājumiem šajā jomā, par sabiedrības sašķeltības mazināšanas iespējām, prezidenta funkcijām un iniciatīvu prezidentu vēlēt tautai.
Tāpat kandidātiem bija jāsniedz atbildes uz jautājumiem gan par viņu un radinieku biznesiem un līdzšinējo darbību, gan to, vai pēc apstiprināšanas prezidenta amatā viņi ziedos savu algu, kā to darījis tagadējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, un jāatbild uz jautājumiem par atbalstu partnerattiecību regulējumam, termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas politiku un to, kur viņi dzīvos pēc ievēlēšanas.
Kandidātiem ne vienmēr izdevās veiksmīgi pabeigt savu sakāmo, jo viens otru pusvārdā pārtrauca arī paši debatētāji un ar aplausiem bieži vien arī studijā sēdošie atbalstītāji.
Vaicāts, vai tic Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktajam, ka Krievijas armija nekaro Ukrainā, Dolgopolovs atzina, ka "ticēt vai neticēt ir emocionāls jēdziens," sakot, ka avīžu slejās paustais vēl nav pietiekams avots, lai izdarītu tāda veida secinājumus.
Bondars uz jautājumu, vai atzīst savu līdzdalību AS "Latvijas Krājbanka" bankrotā, atbildēja, sakot, ka laikā, kad viņš vadījis banku, tā augusi, attīstījusies un nostiprinājusies. Viņš no darba bankā aizgājis 2009.gada augustā, bet problēmas tai radušās 2011.gadā. "Ja man būtu bijusi iespēja vadīt banku, esmu pārliecināts, ka šādas problēmas nerastos," sacīja Bondars. Viņš arī kā ļoti labu novērtēja darījumu, kurā banka kreditējusi lidsabiedrību "airBaltic Corporation".
Vaicāts par maksātnespējas administratoru lobiju un administratoru īstenotajām shēmām, par ko bieži lasīts preses slejās, Levits sacīja, ka šī sistēma ir jāsakārto tā, lai šādas shēmas vairs nebūtu iespējamas. Levits sacīja, ka viņa prioritāte ir tiesiskums arī attiecībā uz maksātnespējas administratoru jautājumu. Lai gan nav iedziļinājies šajā jautājumā, viņš esot runājis ar dažiem cilvēkiem. Kā valsts prezidentam šī jautājuma sakārtošana būtu viņa uzdevums, sacīja Levits.
Levits arī uzsvēra, ka informatīvās telpas vājums ir viens no Latvijas valsts vājumiem. Viņa skatījumā, valstij vajadzētu formulēt savu viedokli jautājumā par informatīvās telpas stiprināšanu. Latvijai arī esot priekšrocība - tā varot dot savu pienesumu, lai arī, piemēram, NATO formulētu savu viedokli šajā jautājumā.
Bondars viņam oponēja, sakot, ka NATO ir skaidri pateikusi, ka jebkuras dalībvalsts apdraudējums tiks novērsts. "Tas viss jau ir noticis, Levita kungs," sacīja Bondars. Savukārt Levits atzīmēja, ka Latvijas likumdošana neparedz, kā valstij aizsargāt savu informatīvo telpu un neparedz "aizliegumu kādam nopirkt visu presi". Savukārt Bondars sacīja, ka "šobrīd ir aktuāli, lai mēs varētu aizsniegt ikvienu Latvijā un likumi tam ir uzrakstīti".
Arī Vējonis atzīmēja, ka ir aktualizēts jautājums par drošību, un tiks dots uzdevums Eiropadomei, kā strādāt ar hibrīdkara draudiem ES līmenī.
Valsts prezidenta amata kandidāti arī diskutēja par informatīvās telpas sargāšanu un mediju lomu tajā, valsts finansēto skolu pāreju uz mācībām latviski, kas varētu mazināt sabiedrības sašķeltību, sankcijām pret Krieviju un to turpināšanu ekonomikas stiprināšanas iespējām.
Viņu teikto aktīvi apsprieda un komentēja sociālo tīklu lietotāji.
