Valsts prezidents savu viedokli par latviešu leģionāriem ir balstījis uz vēsturiskiem faktiem, kas apliecina, ka leģions tika saformēts pēc nacistu okupācijas varas pavēles 1943.gadā un nekad pēc būtības nav bijis brīvprātīgs un nekad no vācu okupācijas varas puses nav ticis uzskatīts par SS spēku gvardi, teikts prezidenta Preses dienesta paziņojumā.
Paziņojumā skaidrots, ka arī 1907.gada Hāgas konvencija, kas aizliedza okupācijas varai iesaukt savos bruņotajos spēkos okupēto valstu iedzīvotājus, tāpēc Vācija latviešu leģionu nosauca par brīvprātīgo.
Daudzi vēsturnieki (piemēram, Kanādas vēsturnieks H.Otto, Kārlis Kangeris, Mirdza Kate Baltais, A.Ezergailis, Inesis Feldmanis u.c.), kas strādājuši pie šī jautājuma, uzskata, ka latviešu leģiona saistība ar SS bija formāla, norāda Preses dienests.
Latviešu leģions bija nacistu okupācijas varas lēmums latviešu leģionu iekļaut "Waffen SS" spēkos. To 1950.gadā ar īpašu lēmumu atzina arī ASV. Preses dienests atgādina, ka Sabiedrotie Nirnbergas tribunāla laikā bijušajiem latviešu leģionāriem uzticēja apsargāt galvenos nacistu kara noziedzniekus. "Neviens latviešu leģiona virsnieks vai karavīrs nekad nav bijis nacistu partijas biedrs," atgādina Preses dienests.
Paziņojumā arī norādīts, ka latviešu leģions Otrā pasaules kara gados kā frontes vienība nav piedalījies soda ekspedīcijās pret civiliedzīvotājiem vai pastrādājis noziegumus pret cilvēci, leģions tika izveidots kā kaujas vienība un pamatos cīnījās Austrumu frontē.
Savukārt "vairākkārt pieminēto nacistu okupācijas laika soda vienību -"Arāja komandu" - izveidoja 1941.gadā, kad Vācijas karaspēks iebruka Latvijā un tā tiešām pastrādāja smagus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tajā skaitā bija iesaistīta holokausta noziegumos". Latviešu leģionu savukārt saformēja 1943.gadā. Arāja komandu Otrā pasaules kara beigu posmā 1944.gadā iekļāva leģionā. Bet tas nekādā veidā neliecina, ka latviešu leģions būtu atbildīgs par tās pastrādātajiem noziegumiem, uzsver Preses dienests.
"Līdz ar to likt vienlīdzības zīmi starp šo soda vienību un visu latviešu leģionu ir vismaz nekorekti," teikts paziņojumā.
"Otrais pasaules karš ir beidzies pirms 67 gadiem. Nacistiskā režīma kara noziedznieki ir notiesāti. Šobrīd ap latviešu leģionu saceltā ažiotāža ir vērtējama kā mērķtiecīga Latvijas valsts pazemošanas un nomelnošanas kampaņa, kam nav nekādas reālas saistības ar objektīvu vēstures izvērtēšanu un izpratni," pausts Preses dienesta paziņojumā.
Jau ziņots, ka Krievijas Ārlietu ministrija uzskata - Latvijas prezidenta Andra Bērziņa izteikumi, ka latviešu leģionārus nevar uzskatīt par noziedzniekiem un nevar nevienam aizliegt atzīmēt Leģionāru piemiņas dienu 16.martā, neveicina labas attiecības ar Krieviju, vēsta Krievijas masu mediji.
Prezidents Bērziņš uzskata - sabiedrībai būtu jāskaidro, kas ir 16.marta leģionāru piemiņas pasākumi, bet kritizēt šī datuma atzīmētājus nav pamata.
Viņš otrdien intervijā LNT radījumam "900 sekundes" uzsvēra, ka ārvalstis ir atzinušas, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki un reabilitēt šos cilvēkus savulaik nolēmusi arī PSRS Augstākā padome. Tāpēc, "uzskatīt šos cilvēkus par noziedzniekiem, tas ir ārpus saprāta robežām," intervijā bilda Bērziņš.