Balsojumā kopumā piedalījās 99 no 100 tautas pārstāvjiem. Sēdē nepiedalījās deputāts Mihails Zemļinskis (SC).
Par derīgām atzītas 98 vēlēšanu zīmes. Pret abiem kandidātiem nobalsoja pieci deputāti.
Par Zatlera pārvēlēšanu nobalsoja 43 deputāti, bet par Bērziņu savas balsis atdeva 50 parlamentārieši. Līdz ar to nav ievēlēts neviens kandidāts, un Saeimai par abiem būs jābalso vēlreiz, jo prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 balss.
Zatleru pirmajā dienā, kad varēja oficiāli iesniegt Saeimā prezidenta amata kandidatūras, oficiāli izvirzīja gan opozīcijā esošā apvienība "Par labu Latviju", gan premjera Valda Dombrovska pārstāvētā "Vienotība".
Līdz pat 23.maijam Zatlers bija vienīgais prezidenta amata kandidāts, taču tad negaidīti pieci ZZS deputāti nolēma izvirzīt no Vidzemes ievēlētā deputāta, bijušā "Unibankas" vadītāja Andra Bērziņa kandidatūru.
Pēc sarunām ar Saeimas frakcijām kļuva skaidrs, ka atbalstu Zatleram sola 48 deputāti - 33 "Vienotības" deputāti, astoņi PLL parlamentārieši un septiņi nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-TB/LNNK deputāti. Par Zatleru solīja balsot arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, bet ZZS frakcija vienojās par brīvo balsojumu, un prezidenta pārvēlēšanas iespējas tika vērtētas kā "50 pret 50".
Taču pēc parlamenta lēmuma neatļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) mājās Zatlera negaidītais lēmums rosināt Saeimas atlaišanu situāciju mainīja.
PLL ietilpstošā Tautas partija nolēma Zatleru neatbalstīt, bet visa frakcija nolēma, ka PLL vēlēšanās būs brīvais balsojums.
Arī opozīcijā esošais "Saskaņas centrs" saglabāja noslēpumainību līdz pat trešdienai, kad paziņoja, ka frakcijai būs brīvais balsojums un savu izvēli SC deputāti sabiedrībai neatklās.
Ķirurgs Zatlers par prezidentu tika ievēlēts 2007.gada maija beigās. Tolaik politikā neiesaistītais slavenais ārsts, kuru toreizējā valdošā koalīcija – Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība un LPP/LC – vienojās virzīt amatam slepenajā sanāksmē Rīgas Zoodārzā, neguva sabiedrības atbalstu.
Zatlers dzimis 1955.gadā, absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, pusgadu specializējās ortopēdijā Jēlas universitātē un Sirakūzas universitātē, ASV. Strādājis 2.slimnīcā, no 1994.gada līdz ievēlēšanai par prezidentu vadījis Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. 1986.gadā Zatlers piedalījies Černobiļas AES avārijas seku likvidācijā.
Savukārt Andris Bērziņš plašāk sabiedrībai zināms kā "Latvijas Unibankas" vadītājs. Bērziņš dzimis 1944. gadā Nītaurē. Pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu radioinženiera specialitātē, absolvējis arī Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. No 1970. gada dažādos amatos strādājis ražošanas apvienībā "Elektrons" — no inženiera līdz pat direktoram. 1988. gadā Bērziņš tika iecelts par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku, 1989. gadā ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē. 1990. gadā Bērziņš tika ievēlēts Augstākajā Padomē, kur darbojies Tautas frontes frakcijā.
1993.gadā viņš kļuva par "Latvijas Unibanka" prezidentu un to vadīja līdz 2004. gada janvārim. No 2006. gada decembra līdz 2009. gadam viņš pildīja "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja pienākumus, tāpat no 2006. līdz 2010. gada jūnijam bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, bet 2010.gada rudenī ievēlēts 10.Saeimā.