"Un te nelīdz atrunas, ka dažam labam varbūt trīc rokas, kad viņš sēž uz apsūdzēto sola," pauda prezidente.
Tūdaļ viņa pieminēja arī kāda cietušā sacīto, ka brīdī, kad bija jāparaksta dokumenti par izsūtīšanu, konkrētajai personai rokas nav trīcējušas.
Viņa arī atzina, ka notikušās represijas 1941.gada 14. jūnijā ir bijis noziegums un genocīds pret latviešu tautu, kā arī noziegums pret Latvijas valsti, un atgādināja, ka cietuši arī ebreji, vācieši un citas nācijas.
"Mēs esam pulcējušies, lai paustu pasaulei savu sašutumu," paziņoja Vīķe - Freiberga, aicinot pieminēt represiju upurus. Viņa atzīmēja, ka ne ar kādām kompensācijām nevarēs atlīdzināt cietušajiem nodarīto, tāpat arī nav nekādu cerību, ka visi šajos nodarījumos vainīgie tiks saukti pie atbildības un sodīti.
Mācītājs Guntis Kalme, kurš teica svētrunu pasākumā, atzīmēja, ka 14.jūnijs ir baisa jubilejas diena latviešu tautai. Viņš pieminēja faktu, ka pašlaik vēsturnieki atrod arvien jaunus dokumentus, kas liecina par vēl lielākām represijām, kas tika plānotas pret latviešu tautu.
"Tikai otra mazliet mazāka nezvēra - Hitlera - uzbrukums izglāba latviešu tautu no pilnīgas iznīcināšanas," atzina mācītājs.
Arī mācītājs sacīja, ka abu režīmu pastrādātie noziegumi bijuši līdzīgi, un pauda, ka komunistu un nacistu padarīto varētu apzīmēt ar vienu vārdu "komunacisms".