Premjers Andris Bērziņš pauda, ka valdība šādu lēmumu pieņēma, vadoties no Eiropas Savienības direktīvas projekta, kas paredz no 2002.gada visā Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras un ziemas laiku.
Savukārt Kustība par Baltijas savienību neatbalsta valdības lēmumu par pāreju uz vasaras un ziemas laiku un uzskata pieņemto lēmumu par nekonsekventu. Kustība valdības lēmumu uzskata par haotisku un nepamatotu, kas parādot gatavību "ar vieglu roku" riskēt ar Latvijas iedzīvotāju veselību.
"Šāds valdības solis norāda, ka oficiālās runas par Baltijas valstu sadarbību nav atradušas praktisku risinājumu," sacīts paziņojumā.
DELFI jau ziņoja, ka otrdien pēc vairāku amatpersonu un iedzīvotāju izteiktajām pretenzijām Latvijas valdība nolēma pavasarī atgriezties pie vasaras laika, līdz ar to vasarā Latvijas laiks par vienu stundu atšķirsies no Lietuvas un Igaunijas laika.
Kustība par Baltijas savienību ir dibināta 1998.gadā. Sākotnēji tās mērķis bija veicināt Baltijas vienotību ekonomiskajā un militārajā jomā, bet vēlāk organizācija aprobežojās tikai ar aģitēšanu pret NATO. Kustībā ir tikai 50 cilvēku, lai arī sākotnēji tās plānos bija iesaistīt daudz vairāk aktīvistu.