Par konkrētām cenām un nosacījumiem runāts gan neesot, taču ideja par to, ka LG akcionāram "E. On Ruhrgas International" piederošos 47,23% akciju varētu iegādāties ASV kompānijas esot bijušas, apliecināja prezidenta pārstāve.
Pirmdien Bērziņš apmeklēja Hjūstonu, kur tikās ar ASV gāzes ieguves un transportēšanas sektora ievērojamāko uzņēmumu vadību, lai iepazīstinātu ar situāciju Latvijas enerģētikas sektorā un iespējām investēt tajā, ņemot vērā ne tikai mūsu valsts, bet arī reģionālās intereses mazināt energoapgādes piegādes riskus un piesaistīt spēcīgus investorus no alternatīviem reģioniem.
Vizīte Hjūstonā aizsākās ar Tehnoloģiju centra apskati, kurā tiek izstrādātas, izmēģinātas un ražotas šobrīd pasaulē modernākās tehnoloģijas slānekļa gāzes un naftas atradņu izpētei un energoresursu ieguvei. Pēc centra apmeklējuma sekoja stundu ilgas apaļā galda diskusijas pirmā daļa, kurā Valsts prezidents iepazīstināja ASV uzņēmējus ar šī brīža situāciju enerģētikas sektorā Latvijā un reģionā.
Atzīstot, ka atkarība no viena piegādātāja Baltijas reģiona ES dalībvalstīs šobrīd ir simts procentīga, Valsts prezidents vērsa potenciālo investoru uzmanību uz šī brīža situāciju, kad uzņēmums "Latvijas Gāze" ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas atbalstīts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG). Bērziņš atzina, ka Latvijai ir ļoti nozīmīga reģionālo projektu attīstība un konkrēti – progress reģionālā LNG termināļa būvēšanas izvēlēs vietas ziņā, kur pastāv liels potenciāls sadarbībai ar ASV sašķidrinātās gāzes piegādātājiem nākotnē.
"Latvijai ir virkne priekšrocību termināļa būvniecībā – gan pazemes gāzes krātuves iespējas, gan valsts ģeogrāfiskais izvietojums," piebilda Valsts prezidents.
Vienlaikus Bērziņš uzsvēra Latvijas gāzes sektora priekšrocības tieši uzglabāšanas ziņā, informējot par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tās sniegtajām iespējām ne tikai Latvijai, bet arī visam reģionam jau šobrīd. Inčukalna krātuve ziemā pilnībā nodrošina Latvijas iekšzemes gāzes pieprasījumu, kā arī, piegādājot gāzi klientiem Baltijas valstīs, Krievijas ziemeļrietumos un Kaļiņingradā. Savukārt ASV uzņēmēji sarunā vairākkārt atzina, ka energoapgādes drošības palielināšanai Eiropā ir izšķiroši svarīgi efektīvi izmantot gāzes krātuvju potenciālu, un Latvijai šajā ziņā ir ļoti labas iespējas.
Tāpat Valsts prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem. "Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā," uzsvēra Bērziņš un piebilda, ka viens no līdzšinējiem "Latvijas Gāzes" akcionāriem (E.ON Ruhrgas International) ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka uzņēmums "Latvijas Gāze" ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.
"Jūs raugāties pareizā virzienā," vērtējot Latvijas izklāstīto pozīciju, atzina sarunu partneri, vienlaikus piebilstot, ka ASV gāzes ieguves un transportēšanas uzņēmumi jau šobrīd vērtē reģionālo sadarbības centru izvietošanas iespējas Eiropā, kur Latvijai ir vairākas objektīvas priekšrocības. Kā nozīmīgs apstāklis Latvijas gāzes tirgus nākotnes attīstībā, kas būtiski ietekmētu arī investoru piesaisti, sarunā tika uzsvērta gaidāmā gāzes tirgus liberalizācija, ko plānots ieviest ar 2017.gada aprīli un kas realitātē nozīmē pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru nodalīšana.
Diskusijas otrā daļa tika veltīta zemes dzīļu izpētes un ieguves iespējām Latvijā, kuras laikā ASV pārstāvji uzsvēra, ka valstij, kura patiesi vēlas attīstīt resursu ieguves rūpniecību, ir jāveido skaidra un caurspīdīga juridiski regulējoša vide, stabila nodokļu sistēma un operatīva izpētes atļauju izsniegšanas kārtība. Kaut arī attiecībā uz Latviju un slānekļa gāzes iespējamajām atradnes vietām šobrīd faktiski nav veikta visaptveroša izpēte, ASV gāzes industrijas pārstāvji uzsvēra, ka tas nekādā gadījumā nav jāpieņem kā fakts, ka šādas atradnes nevarētu būt.
Ļoti lielā mērā viss ir atkarīgs no tehnoloģijām, kuras tiek pielietotas izpētes procesā un kuru progress ir kalpojis par pamatu arī ASV straujajai ienākšanai pasaules lielāko gāzes piegādātāju vidū. Pateicoties "slānekļa gāzes revolūcijai", ASV pēdējos gados ir kļuvušas par lielāko dabasgāzes ražotāju pasaulē. Tuvākajos gados ASV plāno attīstīt sašķidrinātās gāzes eksporta kapacitāti. Jau tuvākajā laikā ASV Kongresā plānots lemt par sašķidrinātas gāzes eksportu uz Eiropu.
Hjūstonā Bērziņš tikās arī ar vietējo latviešu kopienu, kongresmeni Tedu Po un vietējās varas pārstāvjiem, bet vakarā atgriezās Ņujorkā, lai jau 23.septembrī piedalītos ANO Klimata samita atklāšanas sēdēs, pasniegtu Triju Zvaigžņu ordeni bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, kā arī veiktu citus ASV darba vizītes plānā ietvertos pasākumus.
"Delfi" jau ziņoja, ka septembra sākumā valdība spēra nākamo soli 'Latvijas gāzes' akciju iegādei. Valdība pieņēma lēmumu par nesaistošā piedāvājuma izteikšanu iegādāties Vācijas uzņēmumam "EO.N Ruhrgas" piederošos 47,23% "Latvijas Gāze" akciju.
Pērn kļuva zināms, ka Vācijas uzņēmums "E.ON Ruhrgas" plāno pārdot daļas uzņēmumā "Latvijas Gāze", kā arī pamest visu Baltijas tirgu. Pērn valdība arī teorētiski aplūkoja iespējamos rīcības variantus, ja "E.ON Ruhrgas" izlemtu pārdot savas "Latvijas Gāzes" akcijas. Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (V) tolaik biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka valdība ir gatava rīcībai šādā situācijā.
Iepriekš tika ziņots, ka valdībai līdz šā gada 2.maijam bija jāsniedz atbilde Vācijas uzņēmumam par to, vai sarunas par iespējamo akciju iegādi tiks turpinātas. Taču Ministru kabinets pieņēma lēmumu sarunas turpināt un veikt padziļinātu izpēti, izvērtējot iespējamā darījuma cenu un citus nosacījumus, piemēram, par veto tiesībām akcionāriem, kuriem nav 50% akciju.
"Latvijas Gāzes" peļņa pērn bija 32,2 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāka nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 32,6 miljoni eiro.
Kompānijas neto rentabilitāte 2013.gadā bija 5,6%, bet 2012.gadā - 5,4%.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
