Foto: F64
Valsts prezidents Andris Bērziņš neizslēdz iespēju, ka premjera amatam varētu tikt nominēts bezpartejisks kandidāts, tāpat viņam nav iebildumu pret apvienības "Saskaņas centrs" iesaistīšanu valdībā, liecina prezidenta intervijas Latvijas televīzijas (LTV) raidījumam "De Facto" un TV3 raidījumam "Nekā personīga".

Intervijā "De Facto" prezidents pieļāva, ka bezpartejiska premjera iespējamība var būt aptuveni 50 pret 50. Vienlaikus Bērziņš arī norādīja, ka būtu gatavs nominēt arī kādu no partiju izvirzītajiem kandidātiem, ja politiskie spēki būtu par to vienojušies.

Bērziņš atzina, ka tas, vai tiks nominēts bezpartejisks premjers, šobrīd ir atkarīgs no pašām partijām. Viņaprāt, daudz lielākus šķēršļus nekā mākslīgās "sarkanās līnijas" liek cilvēciskās līnijas, un no tām vairs nevar atkāpties.

"Tad varēs sākt runāt par cilvēkiem, un tas būs tas sarežģītākais jautājums," teica Bērziņš. Viņš vēlas, lai partijas nāk ar piedāvājumu par visu Ministru kabinetu, kā arī Saeimas prezidija priekšsēdētāju un komisiju vadītājiem.

Tas, vai tiks nominēts pašreizējais premjers, "Vienotības" un kopš piektdienas arī Zatlera Reformu partijas nominētais Valdis Dombrovskis, ir atkarīgs no koalīcijas priekšlikumiem, norādīja Bērziņš. Tomēr uz precizējošu jautājumu, vai tad, ja koalīcija virzīs Dombrovski, Bērziņš šo kandidatūru akceptēs, atbilde nebija viennozīmīgi skaidra: "Izvērtēsim visi kopā. Tur ir vairāki konkrēti jautājumi, kas saistīti ar steidzīgiem aizdevuma noslēguma nosacījumiem, ar Hipotēku bankas attīstību, [nacionāli lidsabiedrību] "airBaltic", arī [banku] "Citadeli". Tie ir jautājumi, kas radīja milzīgu ārējo parādu, un tie ir nekavējoši jautājumi, lai mēs tiktu pie skaidriem formulējumiem."

TV3 raidījums "Nekā Personīga", atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, svētdien paziņoja, ka, partijām nevienojoties, prezidents, iespējams, varētu valdības veidošanā piemērot rietumu demokrātijas principu uzticēt šo pienākumu vēlēšanās uzvarējušajai partijai, proti, "Saskaņas centram", par premjeru nominējot SC frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Uz "Nekā Personīga" jautājumu, vai prezidentu nebiedē SC saistība ar Krievijas valdošo partiju "Vienotā Krievija", Bērziņš atbildēja: "Es nedomāju, ka tie cilvēki ir tādā veidā orientēti, ka viņi strādās cita labā."

Savukārt, vērtējot SC neviennozīmīgos izteikumus par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu, prezidents sacīja: "Katrs jau formulē tik dažādi, ka tur atliek tikai klausīties. Es pats esmu cietis, man tas nav apspriežams jautājums."

Bērziņš uzsvēra, ka "šie te kritiskie punkti tikšanās [prezidenta pagājušās nedēļas konsultācijās ar partijām] ne no viena neizskanēja kā argumenti". "Man šķiet, ka tur izsvērt, kurš ir kurš, priekš tam ir vēsturiski daudzas iestādes to darījušas un darīs arī uz priekšu," sacīja Valsts prezidents.

Jau vēstīts, ka ZRP valde naktī no piektdienas uz sestdienu pēc daudzu stundu garas sēdes nolēma, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, "Vienotības" un ''Saskaņas centra'' (SC) un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram Valdim Dombrovskim (V). Savukārt "Vienotība" koalīcijas veidošanai ar SC nepiekrīt, kā arī aicinājusi ZRP savu viedokli līdz tikšanās reizei pirmdien vēl pārdomāt.

Savukārt SC ir nosaucis ZRP lēmumu par vēsturisku un tās līderis Nils Ušakovs paziņoja, ka apvienība ir gatava strādāt koalīcijā, pat ja no tās atšķelsies kreisi noskaņotie Latvijas Sociālistiskās partijas biedri. SC arī joprojām cer, ka valsts intereses "Vienotībai'' ir svarīgākas par amatiem, un ka ''Vienotība'' pievienosies plašai un stabilai koalīcijai.

Kā ziņots, SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!