Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka referendumu krievu valodas statusa noteikšanu Satversmē nedrīkstētu pārtraukt, bet ir jārada "bāze nākotnei", lai referendumos nenonāktu valsts pamatus apdraudoši jautājumi.
Prezidents Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" ceturtdien pauda, ka labāk būtu, ja referendums notiktu, jo referenduma process jau nonācis tālu. "[..] es neredzu izskaidrojumu, kā viņu tagad pārtraukt," sacīja prezidents.
Viņš piekrīt, ka referenduma pārtraukšana palielinātu spriedzi sabiedrībā, jo paliktu "neatbildēts jautājums, kuru varēs ilgi cilāt".
Prezidents arī pauda, ka ekspertiem un Satversmes tiesai būtu jāizvērtē situācija un jārada "kaut kāda bāze nākotnei" attiecībā uz referendumiem, kas skar valstiskuma pamatus.
Jau ziņots, ka piektdien ST lems, vai ierosināt lietu pēc Saeimas deputātu pieteikuma, kurā lūgts arī apturēt 18.februārī ieplānoto referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
30 deputāti apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi. Ja ST kolēģija izlems, ka lieta jāierosina, par pagaidu noregulējumu rīcības sēdē būs jālemj pilnam ST sastāvam, un teorētiski arī tas iespējams jau piektdien.
Nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK izdevās savākt 30 Saeimas deputātu parakstus pieteikumam ST, kurā lūgts apturēt "valodas referendumu". Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un, kā norāda VL-TB/LNNK, šis skaitlis "sasniegts ar uzviju". Pieteikumu ST parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, 15 "Vienotības'' deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.
Par neatbilstošu Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.
Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.