Debatēs plānots iesaistīt nejauši atlasītus dalībniekus – Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, dažādu tautību pārstāvjus, visu reģionu iedzīvotājus no dažādām vecuma grupām un profesijām.
"Šobrīd atsevišķas politiķu grupas ar mediju starpniecību cenšas padarīt [krievu valodas statusa] referenduma tematu par nozīmīgāko Latvijas notikumu šajā gadā. Nevaru un nevēlos šādam uzstādījumam piekrist, jo referendums ir apzināti eskalēts notikums, kura iznākums neatrisinās nevienu no Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Ja vēlamies dzīvot savstarpējas tolerances un cieņas gaisotnē, kur provokatīvām sabiedrības šķelšanas idejām nav vietas, mums visiem kopā jārod risinājumi sadzīvošanai. Tādēļ ar patiesu interesi atbalstīšu un arī pats personīgi piedalīšos debatēs par integrāciju," pēc iepazīšanās ar debašu organizēšanas ideju atzina Valsts prezidents.
Plānots, ka debates notiks 25., 26.februārī un Bērziņš piedalīsies to noslēguma daļā, kad tiks prezentēti debašu rezultāti, izstrādātie priekšlikumi un sāksies diskusija ar politiķiem par to, kā politiķi rīkosies, lai izstrādātos priekšlikumus ieviestu dzīvē.
Valsts prezidents saņems ziņojumu, kurā apkopoti debašu rezultāti un konkrēti priekšlikumi, kam piekrituši visi debašu dalībnieki. Šāds ziņojums vienlaikus būs pamats arī Valsts prezidenta turpmākajām iniciatīvām sabiedrības saliedēšanas veicināšanai un konkrētai rīcībai šī mērķa vārdā.
Integrācijas un sabiedrības sašķelšanas jautājums kļuva aktuāls pēdējo mēnešu laikā, pēc tam, kad biedrībai "Dzimtā valoda" izdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai rosinātu referendumu par grozījumiem Satversmē, paredzot noteikt krievu valodai oficiālu statusu Latvijā.
Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem. Savukārt vairāki opozīcijā esošās un pamatā krievvalodīgo atbalstītās apvienības "Saskaņas centrs" politiķi – Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs, deputāts Nikolajs Kabanovs, Rīgas mērs Nils Ušakovs un citi – paziņojuši, ka referendumā balsos par valsts valodas statusu krievu valodai.
Referendums paredzēts 18.februāri, taču Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK ir iesniegusi Satversmes tiesā (ST) 30 deputātu parakstītu pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes "satura kodolam" un valsts iekārtas pamatprincipiem. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pieteikumu jau ir nodevis tiesas kolēģijai, kas lems, vai ir ierosināma lieta un uz laiku apturama referenduma norise.