Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien izsludinājis Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumu, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Šo likumu, ņemot vērā Valsts Heraldikas komisijas viedokli, Valsts prezidents ierosināja, izmantojot savas Satversmes 65.pantā noteiktās tiesības un pērn 28.decembrī iesniedzot attiecīgu likumprojektu Saeimai izskatīšanai. Šis normatīvā akta projekts bija pirmais Valsts prezidenta Bērziņa Saeimai iesniegtais likumprojekts.
Likums nosaka Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu tiesisko statusu un nodrošina tiesisko skaidrību par to lietošanas nosacījumiem. Tā rezultātā būs iespējams veicināt plašāku ģerboņu juridiski korektu lietošanu, kas palīdzēs veidot un stiprināt sabiedrības kopīgu valstisko apziņu.
Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā skaidro, ka starpkaru periodā minētajiem kultūrvēsturiskajiem apgabaliem ar 1930.gada 26.aprīļa noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem bija noteikti ģerboņi. Šie noteikumi sniedza katra kultūrvēsturiskā apgabala ģerboņa aprakstu, kā arī noteica to lietošanas nosacījumus.
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas posmā tika atjaunoti un attiecīgi tiesiskajā regulējumā nostiprināti valsts simboli – valsts ģerbonis, karogs un himna, kā arī atjaunoti pilsētu ģerboņi un dažāda līmeņa administratīvi teritoriālām vienībām tika veidoti jauni ģerboņi, tomēr minētie kultūrvēsturiskie apgabalu ģerboņi valsts neatkarības atjaunošanas periodā un arī pēc tā nav atjaunoti un nostiprināti tiesiskajā regulējumā.
Likums neparedz piesaistīt ģerboņus konkrētām esošām valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām, bet gan noteiktos gadījumos ļauj tos izmantot valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām, piebilst Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.