Vācija ir paudusi gatavību aizsargāt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas valstu robežas, tā pēc tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli apliecināja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Bērziņš norādīja, ka Vācija ir būtiska partnere Latvijai vairākās jomās un Merkeles vizīte ir uzskatāma par labu divpusējo attiecību žestu.
"Vācija ir viens no sadarbības partneriem, un ir pamats uzskatīt, ka arī turpmāk tā būs viens no vadošajiem partneriem," sacīja Bērziņš.
Runājot par Krievijas noteikto pārtikas preču embargo, prezidents norādīja, ka Krievijas rīcība ir ieviesusi fundamentālas izmaiņas. Viņš norādīja, ka jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, atzīstot, ka šāda rīcība radīs ievērojamus zaudējumus, tomēr viena no Latvijas uzņēmēju iespējām ir gaidāmās pārtikas preču izstādes, kuru laikā varētu iegūt jaunus tirdzniecības partnerus.
Merkele prezidentam esot apliecinājusi, ka NATO līguma 5.pants joprojām ir spēkā un Vācija palīdzēs Latvijai vairākās jomās, tostarp militārās infrastruktūras izveidē. Jautāts, vai kanclere apliecinājusi tiešu Vācijas militāro klātbūtni Baltijas valstīs, prezidents norādīja, ka tas ir komplekss jautājums, kas vēl tiks apspriests NATO samita laikā.
"Vācija darīs visu iespējamo, lai aizsargātu Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas robežas," sacīja prezidents.
Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests informēja, ka sarunas lielākā daļa tika veltīta drošības situācijai reģionā un turpmākai NATO alianses klātbūtnes paplašināšanai Baltijas valstīs. Valsts prezidents uzsvēris, ka Latvija augstu vērtē Vācijas un kancleres ieguldījumu reģiona drošības jautājumu risināšanā, kā arī krīzes Ukrainas austrumos miermīlīga risinājuma meklēšanā.
Vienlaikus Bērziņš atzīmējis, ka Latvija turpina apņemšanos stiprināt savu drošību, sadarbojoties ar Baltijas valstīm un Poliju, kā arī pildot solījumu palielināt aizsardzības budžeta finansējumu līdz 2% no IKP.
Vācijas kanclere atzina, ka drošības situācija Baltijas reģionā pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir dramatiski mainījusies.
"Krievija neticamā kārtā ir atjaunojusi veco domāšanu teritoriālā kontekstā ne tikai retoriski, bet arī praktiski," atzinusi Merkele, vienlaikus uzsverot, ka ES vienošanās par sankcijām ir pareizs solis, kas pierāda Eiropas vienoto nostāju un stingro pozīciju šajā jautājumā.
"Mans mērķis ir aizvest Ukrainu kā vienotu veselumu uz Eiropu, nevis kā sašķeltu valsti," piebildusi Vācijas kanclere. Vienlaikus Merkele akcentējusi Eiropas vienotības nozīmi, kas īpaši būtiska šobrīd.
Merkele atzinusi, ka Latvija ir īstenojusi iespaidīgas reformas savā attīstībā visās jomās, pievienojusies eirozonai, un piedāvāja ciešu sadarbību ar Vāciju arī laikā, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts.
Valsts prezidents arī uzaicinājis Merkeli apmeklēt nākamā gada janvārī Berlīnē plānotās izstādes "Zaļā nedēļa 2015" Latvijas paviljonu, kur Latvija būs izstādes organizatoru partnervalsts. Bērziņš piedalīsies atklāšanas pasākumā, sakot uzrunu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
