Latvijā prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā 2015.gada pirmajā pusē varētu tikt rīkots Austrumu partnerības samits un piektā Āzijas-ES (ASEM) valstu izglītības ministru konference, otrdien aiz slēgtām durvīm lēma Ministru kabinets.
Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka Latvijai būtu svarīgi organizēt Austrumu partnerības samitu vairāku apsvērumu dēļ, proti, sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm ir Latvijas ārpolitikas prioritāte, un Latvija būs vienīgā trio prezidentūras valsts, kura saskaņā ar ES kaimiņu politiku varētu aktīvi virzīt Austrumu partnerības politiku. Turklāt iepriekš notikušajās diskusijās par Latvijas prezidentūras prioritātēm bieži minēta tieši Austrumu partnerība.
Vienlaikus ĀM min, ka Austrumu partnerības samita organizēšanas Latvijā riski saistīti ar samita lielajām izmaksām un drošības jautājumiem. Šobrīd iecerēts, ka Austrumu partnerības samits, tāpat kā pārējās prezidentūras sanāksmes, notiktu jaunajās Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās.
Austrumu partnerības samita organizēšana Latvijā varētu izmaksāt līdz 870 000 latu. Provizoriskie aprēķini veikti, pieņemot, ka samits notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tā laikā Latvijā ieradīsies 42 delegācijas un pasākumos piedalīsies ap 430 delegātiem. Jāņem gan vērā, ka patlaban aprēķinātās izmaksas ir relatīvas un atkarīgas no kopējā pasākumu skaita. ĀM uzsver: lai samita organizēšanas izmaksas attaisnotos, ir rūpīgi jāsagatavo Austrumu partnerības samita saturs.
Savukārt ASEM izglītības ministru tikšanās notiek laika posmā starp ASEM samitiem reizi divos gados pārmaiņus ES vai Āzijas valstī. Pēdējā tikšanās notika 2011.gada maijā Dānijā, bet nākamā plānota 2013.gada maijā Malaizijā. 2015.gada pirmajā pusē Latvijā kā ES prezidējošajā valstī varētu notikt piektā ES-ASEM izglītības ministru tikšanās. Sanāksmju mērķis ir sekmēt Āzijas un Eiropas valstu sadarbību izglītībā, un tajās īpaša uzmanība tiek veltīta mūžizglītības un augstākās izglītības jautājumiem.
ĀM norāda, ka šādas sanāksmes rīkošana Latvijā būtu nozīmīga, jo viena no Latvijas prioritātēm izglītībā ir izglītības konkurētspējas stiprināšana, tai skaitā augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšana. Latvija jau līdz šim veikusi dažādas iestrādes, lai šī sanāksme varētu notikt mūsu valstī. ĀM brīdina: tā kā Latvija jau ir oficiāli izteikusi priekšlikumu 2015.gadā organizēt Latvijā ASEM izglītības ministru sanāksmi un saņēmusi apstiprinājumu, atsaucot savu pieteikumu organizēt šo pasākumu, mūsu valsts riskētu ar starptautiskās reputācijas zaudējumu globālā mērogā.
ASEM izglītības ministru tikšanās provizoriski varētu izmaksāt līdz 180 000 latu, un šī summa ir līdzvērtīga vienas neformālās ES ministru padomes izmaksām, kas aptuveni varētu izmaksāt 160 000 latu. Aprēķini ir veikti, pieņemot, ka sanāksme notiek Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tajā piedalīsies 57 ASEM partneri, kopumā ap 200 delegātiem.
Lai nodrošinātu sekmīgu ASEM izglītības ministru sanāksmes norisi, četrus mēnešus pirms un dienu pirms ASEM izglītības ministru tikšanās uzņemošā puse organizē pārstāvēto valstu vecāko amatpersonu sanāksmes, lai sagatavotu sanāksmes secinājumu projektu un pārrunātu organizatoriskus jautājumus, un tajās piedalās aptuveni 70 dalībnieki. Abu sagatavošanas sanāksmju provizoriskās izmaksas ir ap 75 000 latu.
Tāpat, izvērtējot Latvijas intereses un arī sanāksmju organizēšanas finansiālos apsvērumus, Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts piedāvā atbalstīt, ka ES-Latīņamerikas un Karību valstu (ES-CELAC) samits tiktu organizēts Luksemburgā tās prezidentūras ES Padomē laikā 2015.gada otrajā pusē un Latvijā prezidentūras ES laikā netiktu rīkota ASEM ārlietu ministru sanāksme.
ĀM norāda, ka Latvijai trūkst ekspertīzes un pieredzes Latīņamerikas un Karību valstu reģionā, kā arī, ņemot vērā lielo skaitu delegāciju, būtu jārēķinās ar apjomīgām samita organizēšanas izmaksām. Savukārt attiecībā uz ASEM ārlietu ministru sanāksmes organizēšanu Latvijā ĀM skaidro: lai arī tas būtu mūsu valstij izdevīgi, jāņem vērā, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri regulāri tiekas neformālajā ārlietu padomē, kas notiek ES prezidējošajā valstī, līdz ar to jāizvērtē, vai viena pusgada laikā ministriem būs iespējams apmeklēt Latviju vairākas reizes.
Tāpat 2015.gada pirmajā pusē Latvijā tiek plānotas arī ES dalībvalstu ministru līmeņa daudzpusējās tikšanās, virkne ES neformālo ministru padomju, kā arī augsta līmeņa konferences un semināri par aktuāliem ES darba kārtības jautājumiem.
