Pagājušā gadā LIC ārstējās 1903 A hepatīta pacienti, bet šogad no stacionāra izrakstīti jau 528 cilvēki un ārstēšanos stacionāri turpina 42 cilvēki. Tas liecina, ka šogad slimnieku skaits nevarētu būt mazāks par 2000 saslimušo un pat varētu pārsniegt pērn inficēto skaitu, lēš Rozentāle.
Kā ziņots, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotā informācija liecina, ka, salīdzinot ar šā gada pirmajiem diviem mēnešiem, martā saslimstība ar A hepatītu valstī samazinājusies apmēram par 30%.
Atkarībā no personas vecuma un veselības stāvokļa A hepatīta infekcijas norises smagums variē no bezsimptomu līdz smagām slimības formām un var pat beigties ar nāvi. Tā 2008.gadā reģistrēti 17 nāves gadījumi, bet šogad - pieci letāli slimības gadījumi. Visi nāves gadījumi bija pacientiem, kuri slimoja ar hroniskām vai citām akūtām slimībām, kā arī viņiem nereti bija citi veicinoši riska faktori, piemēram, narkotiku, alkohola lietošana.
Šajā gadā kopumā A hepatīts tika apstiprināts 1135 cilvēkiem, tajā skaitā 811 pieaugušajiem un 324 bērniem.
Neskatoties uz saslimstības samazinājumu, epidemioloģiskā situācija joprojām ir nelabvēlīga, jo A hepatīta vīruss pašreiz plaši cirkulē sabiedrībā un lielākā iedzīvotāju daļa ir uzņēmīga pret šo infekciju imunitātes trūkuma dēļ.
Visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā, ar sadzīves priekšmetiem, dzerot ūdeni vai lietojot inficētus produktus, dzimumakta laikā ar inficēto personu un cilvēku fekālijām. Personīgās higiēnas ievērošana var būtiski samazināt inficēšanās risku, tomēr visefektīvākais A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija.
Vakcinēšanās var pasargāt no saslimšanas arī tad, ja veikta divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās, tostarp pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku. Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem A hepatīta infekcija var noritēt smagi, piemēram, personām ar hroniskām aknu slimībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
