Latvijas prokuratūras rīcībā nav informācijas, ka Krievijas tiesībsargāšanas iestādes mēģinātu atsākt kriminālvajāšanu arī pret Latvijas pilsoņiem, kuri pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atteicās dienēt padomju armijā.
Prokuratūra šajā jautājumā nav saņēmusi no Krievijas tiesiskās palīdzības lūgumus. Ņemot vērā, ka nekādi lūgumi nav saņemti, Latvijas prokuratūra no komentāriem atturas, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Kā ziņots, Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) brīdinājis tos Lietuvas Republikas pilsoņus, kas 1990. un 1991.gadā atteicās dienēt PSRS Bruņotajos spēkos, nedoties uz Krieviju, Baltkrieviju vai citām pie Eiropas Savienības vai NATO nepiederošām valstīm, jo pašreizējā starptautiskajā situācijā tas varētu apdraudēt viņu drošību.
Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošo informāciju Krievijas tiesībsargāšanas iestādes gandrīz ceturtdaļgadsimtu pēc Padomju Savienības sabrukuma mēģina atsākt kriminālvajāšanu pret Lietuvas pilsoņiem, kuri pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā atsaucās jaunās Lietuvas Republikas vadības aicinājumam atteikties dienēt padomju armijā vai pamest dienestu.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra portālam "Lrytas.lt" apliecinājusi, ka saņēmusi šādu Krievijas puses tiesiskās palīdzības lūgumu attiecībā uz vienu personu, bet noraidījusi to, jo Lietuvā atšķirībā no Krievijas šī rīcība netiek uzskatīta par noziedzīgu darbību.
1990.gada 4.maijā Latvijas Republika atjaunoja neatkarību, tai skaitā, atjaunojot valsts demokrātiskās institūcijas, tiesisko bāzi, īpašuma tiesības un pilsonību. 1991. gada 22. augustā sākās Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana.
1991.gada 26.decembrī beidza pastāvēt PSRS. Baltijas valstis nav PSRS pēcteces.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
