Foto: LETA

Dzimumnoziedznieku reģistra pilnīga publiska pieejamība var novest pat pie tā, ka cilvēki, uzzinot tajā iekļauta noziedznieka adresi, atrod viņa dzīvesvietu, ar viņu izrēķinās un viņu pat nogalina, ceturtdien preses konferencē sacīja pētnieks Roberts Vilsons, kurš darbam ar dzimunoziedzniekiem veltījis kopumā 30 gadus. Viņš minēja, ka šādi gadījumi ir bijuši ASV, kur viņš strādā pēdējos deviņus gadus.

Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ( NA) žurnālistiem sacīja, ka attiecībā uz publisku dzimumnoziedznieku reģistru "nav tikai melns un balts kategorijas". Ir iespējami vairāki varianti - gan publisks reģistrs ar ļoti augstu publicitātes saturu un publicitāti, reģistrs ar pieejamību tikai tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, ar pieejamību skolu, bērnudārzu vadītājiem, kā tas ir šobrīd, bāriņtiesai, kas arī Latvijā ir jau šobrīd, un tā tālāk. Šobrīd jau Latvijā reģistrs ir daļēji publisks.

Jautājums ir, vai Latvijā tas tiek padarīts tik publisks, ka katrs var vērsties Sodu reģistrā un pavaicāt, vai cilvēks, kas dzīvo ar mani vienā kāpņu telpā, ir šajā reģistrā vai nē. Tāds ir jautājums. Cilvēkam varētu dot tiesības iegūt atbildi uz šo jautājumu, bet viņš nedrīkstētu šo informāciju nekādā veidā izplatīt tālāk un ļaunprātīgi izmantot, par Tieslietu ministrijas nostāju attiecībā uz reģistra publisku pieejamību sacīja Rasnačs.

Attiecībā uz soda veidu dzimumnieziedznieku ķīmisku kastrāciju, Latvijas amatpersonas pauda, ka vienam dzimumnoziedzniekam šie medikamenti izmaksā 3000 eiro mēnesī. Salīdzinoši, viens ieslodzītais Latvijā izmaksā 21 eiro dienā, noziedznieka probācijas uzraudzība - nepilnu eiro, bet elektroniskās uzraudzības aproces izmantošana - 4 eiro dienā. Tiesa gan, Igaunijā ķīmiskā kastrācija ir piemērota diviem noziedzniekiem. Tas gan arī nav vienīgais veids - viņiem tiek piemērota arī papildus terapija un citi ārstēšanas veidi.

Vilsons sacīja, ka bieži vien sabiedrībā ir nepareiza izpratne par to, kas ir dzimumnoziegumi. Ir tā, ka lielākā daļa šo noziedznieku ir vīrieši, ir arī dažas sievietes, bet viņas savādāk iesaistās šajos noziegumos. Tā ir pamatā vīriešu problēma. Tāpat lielākā daļa noziedznieku ir nepilngadīgi zēni - 13 līdz 15 gadus veci. Viņiem ir augsts dzimumhormonu līmenis un viņi nezina, kā šādu problēmu risināt. No pētījumiem ir zināms, ka lielākā daļa šo zēnu šādu noziegumu vairs neizdarīs pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Tāpat daudzi noziedznieki ir bijuši upuri - dzimumnoziegumu, emocionālas vardarbības upuri un šīs traumas pārdzīvojuši bērnībā. Pēdējos gados dzimumnoziegumu skaits, ASV un Kanādā, kur Vilsons strādājis, ir samazinājies. "Domāju, ka Latvijā ir līdzīgi - 25% no tiem, kas nonāk šajās [tiesībsargājošo iestāžu] sistēmās, ir noziegumu izdarījuši pirmo reizi," sacīja Vilsons, atzīmējot, ka recidīva līmenis dzimumnoziegumiem ir daudz zemāks, nekā tiek domāts, tamdēļ nav pamata uzskatīt, ka viņi šo noziegumu atkārtos. Ja dzimumnoziedznieks tiek atkārtoti ievietots cietumā, tad tas ir nevis jauna nozieguma dēļ, bet tādēļ, ka viņš nav ievērojis kādus tehniskus nosacījumus.

Vilsons teica, ka tiem, kuri strādā ar dzimumnoziedzniekiem, šiem cilvēkiem ir jāpalīdz šim cilvēkiem, bet ir, galvenokārt, jādomā par nozieguma pastrādāšanas iemesliem - daudziem ir zems pašvērtējums, kā arī jāskatās, kādas atkarību raisošas vielas viņi lieto, kāda ir antisociālā uzvedība, kā viņi redz sevi pasaulē un ir jāskatās arī uz viņu seksuālajām reakcijām. Tāpat ir jāsaprot, kādai ir jābūt intervencei. Viņa skatījumā, ir jāstrādā kopā ar noziedznieku, jābūt sadarbībai. "Mums jādomā par viņu panākumiem tikpat daudz kā viņiem, un tikai tad mēs varēsim teikt, ka noziegumu skaits samazinās," sacīja ASV zinātnieks.

Viņš uzsvēra: Noziedznieki pēc soda izciešanas ieiet atpakaļ sabiedrībā, tāpēc jāņem vērā gan nākamie potenciālie upuri gan jau iepriekš no noziedznieka cietušie - visas sabiedrības grupas ir svarīgas un nozīmīgas šajā ziņā. Sievietes, bērni visbiežāk ir tie, kas cieš no šiem cilvēkiem.

Tā likumdevēji ASV un Kanādā ir izstrādājuši vairākus modeļus, kā nodarboties ar šiem noziedzniekiem, piemēram, ASV ir piespiedu iekļaušana programmā, kas var ilgt 20 vai 30 gadus. "Bet es varu teikt, ka visi šie pasākumi var arī neiedarboties. Ir jāstrādā individuāli, jo katrs gadījums būs uz citiem riska faktoriem balstīts un arī ievainojamības risks būs cits," vērtēja Vilsons.

Viņa vērtējumā, ir jāizdala augsta riska noziedznieki, pret kuriem īstenojamas viena veida intervences metodes, un zema riska noziedznieki, kam jāpiemēro citas metodes. Tāpat pieejas, kas ieviestas ASV, ir palielinājušas sociālo izolāciju tiem, kas pēc soda izciešanas atgriezušies sabiedrībā. Nozīmīgs faktors ir arī tas, ka cilvēki nav spējīgi gūt atbalstu no apkārtējiem. Vilsona vērtējumā, vajadzētu šos cilvēkus uzraudzīt un palīdzēt izdarīt labāku izvēli, kas neietver noziedzīgu uzvedību, nevis liegt viņiem atbalstu.

Jautājums par dzimumnoziedznieku reģistru ir ļoti akūts daudzās valstīs, bet šādi reģistri publiski ir pieejami vien nedaudzās, piemēram, ASV. "Un tas ne vienmēr ir labs risinājums," sacīja Vilsons, norādot, ka bijušas situācijas, kad citi pilsoņi meklējuši taisnību - atraduši bijušā noziedznieka dzīvesvietu un ar viņu izrēķinājušies, pat nogalinājuši. "Tas ir sliktākais risinājums. Jautājums, vai sabiedrībai tiek sniegta informācija, ko darīt ar šo no reģistra iegūto informāciju un kā tās izmatošana var izmainīt cilvēku dzīves," sacīja Vilsons.

"Es gribu jums pajautāt - ko parastais ierindas pilsonis var darīt ar šādu informāciju? Ja mums būs pieeja vārdiem un adresēm, vai tas palīdzēs novērst noziegumu nākotnē?," vaicāja Vilsons.

Viņš atgādināja, ka pastāv neliels risks, ka šāds noziegums tiek atkārtots, bet ASV, līdzko kāds cilvēks tiek atpazīts, viņš tiek piespiests pārvākties uz dzīvi citur, tāpēc reģistrs nedod to drošību, ko vēlamies saņemt. Tajā iekļautajiem cilvēkiem tādejādi ir grūtāk atrast mājvietu, darbu.

Vilsons pievērsās arī jautājumam par to, vai šāda veida noziegumus izdarījušos vajadzētu pakļaut ķīmiskajai kastrācijai jeb testosterona samazināšanas operācijai, sakot, ka testosterona samazināšana ir labs veids, kā pārvaldīt dzimumnozieguma pastrādāšanas risku. Viņa skatījumā, daudziem cilvēkiem, kas lieto šīs zāles, ir nepieciešamas arī citas procedūras, lai mainītos šī reakcija, tomēr testosterona samazināšana asinīs mazinās šādu potenciāli riskantu uzvedību.

Vilsons žurnālistiem sacīja, ka ķīmiskā kastrācija, kā liecina viņa pieredze, ne vienmēr ir slikta ideja un tā jau ir iespējama arī Latvijā.

Vilsons rezumēja, ka dzumnoziedznieki ne vienmēr augsta riska noziedznieki. Ir zināms, ka tad, ja piecus gadus noziedznieks nav atkārtojis šo noziegumu, tad ir maz ticams, ka to viņš to atkārtos turpmāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!