Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai bija vienreizēja iespēja izvērtēt to, kas bijis nepareizi, tā vietā komisijas darbs apstājās pie ļoti vispārīgiem apgalvojumiem un lētu politisku gājienu izmantošanas savas popularitātes gūšanai, komentējot komisijas šodien pieņemto lēmumu Zolitūdes traģēdijas galaziņojumā kā morāli atbildīgas minēt četras Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas un bijušo premjeru, sacīja bijušas EM valsts sekretārs Juris Pūce ("Latvijas attīstībai").
Kā sacīja Pūce, izniekotas neskaitāmas ekspertu un citu traģēdijas seku izvērtēšanā iesaistīto darba stundas, bet sistēma labāka nav kļuvusi. "To no šīs komisijas varēja sagaidīt."
Pūce arī norādīja, ka pēc traģēdijas daudz domājis par to, vai bijis kaut kas, ko personīgi varējis darīt citādi, bet pie konkrētām darbībām nav nonācis. "Man pārmet būvinspekcijas neatjaunošanu, bet tur ir jābūt noteiktam domāšanas līmenim, lai domātu, ka inspekcija būtu traģēdiju novērsusi," teica Pūce. "Nevaru nosaukt nevienu darbu, ko būtu varējis izdarīt, jo, kad sāku strādāt, ēka jau bija faktiski gatava."
"Runājot par sistēmu kopumā, būtu bijis iespējams izdarīt vairāk," piebilda Pūce.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu galaziņojumā minēt par traģēdiju morāli atbildīgo vārdus - četras bijušās EM amatpersonas un bijušo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).
Tie ir bijušie valdības locekļi - bijušais Ministru prezidents Dombrovskis, kas ieņēma šo amatu, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valstiskā līmenī, reorganizējot Valsts būvinspekciju 2009. gada 1. jūlijā, bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), kas ieņēma šo amatu, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valstiskā līmenī, kā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss (V), kurš strādāja Kampara vadībā.
Atbalstītajā priekšlikumā teikts, ka no 2011. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 22. janvārim ekonomikas ministra amatu ieņēma Daniels Pavļuts. No 2010. gada 8. februāra līdz 2013. gada novembra beigām EM valsts sekretāra amatu ieņēma Juris Pūce, kurš no amata atkāpās tieši pēc Zolitūdes traģēdijas, jo tapa zināms, ka Jura Pūces sievas vadītā organizācija "Ascendum" saņēmusi ziedojumus no uzņēmuma "Re&Re". Ne Pavļuta kā ekonomikas ministra un par būvniecības nozari atbildīgās amatpersonas, ne Pūces kā EM valsts sekretāra rīcība nebija vērsta uz būvniecības kontroles atjaunošanu un stiprināšanu, pausts komisijas atbalstītajā priekšlikumā.
Visu trīs Dombrovska vadīto valdību deklarācijās tika iekļauti punkti, kuros attiecīgā valdība apņemas izstrādāt un pieņemt jaunu Būvniecības likumu un izveidot sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, būvniecību, nodrošināt kompetentu būvuzraudzību. Neskatoties uz deklarēto, jauns Būvniecības likums valdībā tika apstiprināts tikai 2011.gada 12.aprīlī, un tajā nebija paredzēta būvniecības kontroles atjaunošana valstiskā līmenī, tādējādi nenodrošinot sabiedrībai un videi drošu būvniecību, teikts komisijas atbalstītajā priekšlikumā.
Minēto valdības deklarāciju darbības laikā par būvniecības nozari valstī, tātad par deklarētā izpildi, atbildīgas bija iepriekš nosauktās piecas amatpersonas. Tieši uzskaitīto iemeslu dēļ par Zolitūdes traģēdiju gan politiski, gan morāli atbildīgs ir bijušais Ministru prezidents Dombrovskis un pārējās iepriekš nosauktās amatpersonas. Sabiedrība pieprasa morālo un politisko atbildību par traģēdiju, un tā gulstas uz Dombrovski, Kamparu, Matīsu, Pavļutu un Pūci. Politiski dotie solījumi netika pildīti, kā rezultātā būvniecības nozares nekontrolētā un nesakārtotā vide noveda pie Zolitūdes traģēdijas, norādīts atbalstītajā deputāta Kaimiņa priekšlikumā.
2013. gada 21. novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
